Intervences darbinieku mazkustīgas uzvedības mazināšanai darbavietā: sociāli ekoloģiskā pieeja.

Abstract

Darba nosaukums: “Intervences darbinieku mazkustīgas uzvedības mazināšanai darba vietā: sociāli ekoloģiskā pieeja”. Saskaņā ar PVO datiem, apmēram ceturtajai daļai planētas pieaugušo (vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem) fiziskās aktivitātes nav pietiekamas. Sabiedrības modernizācija ir izraisījusi augstu paļaušanos uz tehnoloģijām, īpaši darbavietās un līdz ar to pieaug mazkustīgas uzvedības tendence darba vietā. Darba mērķis bija izpētīt faktorus, kas saistīti ar darbinieku mazkustīgu uzvedību darba vietā, izmantojot sociālo ekoloģisko modeli kā ietvaru, akcentējot starppersonu, institucionālo, kopienas un politikas līmeņus, kas būtu nozīmīgi plānojot intervences mazkustīgas uzvedības mazināšanai darba vietā. Pētījums bija paralēls transformējošs jaukta dizaina pētījums, kas tika īstenots trīs posmos. Katrā no posmiem tika izmantoti atškirīgi dati un datu apstrādes metodes. Pirmajā posmā ar konceptuāli tika analizēta zinātniskā literatūra, politikas dokumenti un normatīvie akti. Otrajā posmā tika izmantoti kvantitatīvi sekundāri un terciāri dati no pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017- 2018”, savukārt trešajā posmā tik aizmantoti kvalitatīvi sekundāri dati no pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2019- 2021” fokusgrupu diskusijām un veikta induktīva satura analīze. Mazkustīga uzvedība darba vietā Latvijā visumā netiek atpazīta un izcelta kā nozīmīga sabiedrības veselības vai darba aizsardzības problēma. Politikas dokumentos, vadlīnijās un rekomendācijās (sabiedrības veselības un darba aizsardzības jomās) tiek minētas nepietiekamas fiziskās aktivitātes vai arī politikās balstītas rīcības iznākumi vērsti uz fiziskās aktivitātes līmeņa paaugstināšanu, kaut gan aktuālās teorētiskās atziņas pierāda, ka konceptuāli nepietiekama fiziska aktivitāte un mazkustīga uzvedība atšķiras viena no otras. Mazkustīga uzvedība ir kompleksa sabiedrības veselības problēma, kas caurvij visas cilvēka dzīves jomas, ne tikai darbu. Pētījuma rezultāti apliecina nepieciešamību veicināt izpratni par sabiedrības veselības un darba aizsardzības problēmām starp visām ieinteresētajām pusēm. To var panākt savstarpējas komunikācijas ceļā izstrādājot izglītojošus un informatīvus materiālus, semināru un izglītojošu pasākumu veidā (dažādos formātos- klātienē, attālināti vai hibrīdformātā), diskutējot un daloties pieredzē par normatīvajos aktos ietverto regulējumu un tā interpretāciju, mācoties un iedvesmojoties vienam no otra. Latvijā nav izstrādātas specifiskas vadlīnijas fizisko aktivitāšu veicināšanai vai mazkustīgas uzvedības, vai ilgstošas sēdēšanas mazināšanai darba vietā. Vadlīnijas var kalpot kā nozīmīgs resurss darba devēju, darbinieku, arī darba aizsardzības speciālistu un citu speciālistu veselībpratības veicināšanai un pasākumu plānošanai un īstenošanai darba vietā fizisko aktivitāšu veicināšanai vai mazkustīgas uzvedības mazināšanai.

Title of the study: “Interventions to reduce sedentary behavior in the workplace: socio-ecological approach”. According to the WHO, about a quarter of the planet's adults (aged 18-64) are not enough physicaly active. The modernization of society has led to a high reliance on technologies, especially in the workplace, and hence leads towards sedentary behavior in the workplace for adults. The aim of the study was to explore the factors influencing the sedentary behavior of employees in the workplace, using the social ecological model as a framework, focusing on interpersonal, institutional, community and policy levels, and that would be important in planning interventions to reduce sedentary behavior in the workplace. The study was a parallel transformative mixed design study conducted in three phases with different data and data processing methods at the each phase. In the first phase, the scientific literature, policy documents and regulatory acts were conceptually analyzed. In the second phase, quantitative secondary and tertiary data from the study “Working conditions and risks in Latvia, 2017-2018” were used, in the third phase qualitative secondary data from the study “Working conditions and risks in Latvia, 2019-2021” were used and inductive content analysis was performed. Sedentary behavior in the workplace in Latvia is generally not recognized and highlighted as a significant public health or occupational safety problem. Insufficient physical activity is mentioned in policy documents, guidelines and recommendations (public health and occupational health), also policy-based action are aiming to increase the level of physical activity, although current theoretical findings show that conceptually insufficient physical activity and sedentary behavior are different in nature. Sedentary behavior is a complex public health problem that affects all areas of human life, not just work. The results of the study supports the need to rise common sense on public health and occupational safety issues among all stakeholders. This can be achieved through the development of educational and informative materials, through mutual communication, seminars and educational events (in various formats - on-site, remotely in hybrid format), discussing and sharing experiences on the regulations and their interpretation, learning and inspiring from each other. Latvia has not developed standard guidelines for promoting physical activity or reducing sedentary behavior or prolonged sitting in the workplace. The guidelines can serve as an important resource for promoting health literacy among employers, employees, including occupational safety and health professionals, and for planning and implementing measures in the workplace to promote physical activity or reduce sedentary behavior.