Latvijas ministru komunikācija par Covid-19 vakcināciju no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada janvārim

Abstract

Maģistra darbā “Latvijas ministru komunikācija par Covid-19 vakcināciju no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada janvārim” tiek pētīts piecu Latvijas ministru – Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces, veselības ministra Daniela Pavļuta, labklājības ministra Gata Eglīša un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga – vakcinācijas pieminējumi Ministru kabineta sēdēs un preses konferencēs, pievēršot pastiprinātu uzmanību ministru komunikācijas atbilstībai vispārīgām valsts pārvaldes komunikācijas prasībām, kā arī valodas lietojumam, vērtējot tā atbilstību komunikatīvajai situācijai. Darba teorētiskajā daļā, aplūkojot krīzes un riska komunikācijas teorijas un skaidrojot politiskā diskursa jēdzienu, tiek definētas galvenās prasības valsts pārvaldes savstarpējā komunikācijā un komunikācijā ar sabiedrību. Teorētiskā pārskata noslēdzošajā daļā tiek aplūkota ministru komunikācija no valodniecības viedokļa, definējot ministru publiskās komunikācijas piederību valodas funkcionālajiem stiliem, kā arī skaidrojot to valodas elementu nozīmi un lietojumu, kas var norādīt uz kļūdainu un ministru komunikācijai neatbilstošu komunikāciju, vēršot uzmanību valodas elementu nozīmei un funkcijām kontekstā. Pētījumā tiek analizēta ministru komunikācija par Covid-19 vakcināciju, balstoties teorētiskajā apkopojumā par krīzes un riska situācijai atbilstošu komunikāciju, kā arī, vēršot uzmanību teorētiskajā daļā aprakstīto valodas elementu lietojumam Covid-19 vakcinācijas pieminējumos. Pētījuma veikšanā tika izmantota kvalitatīva kontentanalīze, atlasot un grupējot 251 Covid-19 vakcinācijas pieminējumu no 30 ministru kabineta sēdēm un 25 tās pavadošajām preses konferencēm. Atlasītie pieminējumi apkopoti tabulā, grupējot tos pēc izteikuma tēmas un adresāta. Izmantojot diskursa analīzi, vakcinācijas pieminējumi tika pētīti padziļināti, vērtējot tajos izmantotos valodas elementus un to iederību komunikatīvajā situācijā. Pētījumā tiek skaidrots valodas elementu lietojums ministru komunikācijā par Covid-19 vakcināciju, secinot, ka kopumā komunikācija vērtējama kā normām atbilstoša, tomēr būtiska ir apziņa, ka izpētītā ministru komunikācija neļauj radīt pilnīgu priekšstatu par ministru komunikāciju kopumā – lai izdarītu secinājumus par komunikāciju kopumā, ir nepieciešams veikt pētījumus, izvēloties plašāku tēmu, nevis fokusējoties un nelielu ministru dienaskārtības daļu. Apkopotie dati ļāva secināt, ka vakcinācijas pieminējumu īpatsvars katra ministra komunikācijā ir atkarīgs no ministra pārvaldības jomas. Neskatoties uz to, ka kopumā ministru komunikācija par Covid-19 vakcināciju vērtējama kā komunikatīvajai situācijai atbilstoša, tajā ir daudz iespēju veikt uzlabojumus, tādēļ darbā tika izvirzīti priekšlikumi ministru un valsts pārvaldes komunikācijas uzlabošanai. Ir svarīgi izstrādāt valstiska līmeņa komunikācijas stratēģiju, kas nosaka valsts pārvaldes komunikācijas pamatuzdevumus, skaidrojot reālas darbības, kas nepieciešamas uzde

The subject of master’s theses “Communication of Latvian ministers on Covid-19 vaccination from June 2021 until January 2022” is mentions of vaccination in Cabinet sessions and press conferences by five Latvian ministers – Prime minister Arturs Krišjānis Kariņs, Minister of Education and Science Anita Muižniece, Minister of Healthcare Daniels Pavļuts, Minister of Welfare Gatis Eglītis and Minister of Economy Jānis Vitenbergs – with special attention towards the compliance of the communication of the ministers with the general communication requirements of the public administration, as well as the use of language, assessing its compliance with the communicative situation. In the first part of the thesis the main requirements for public administration mutual communication and communication with the public are defined through the theories of crisis and risk communication and explaining the concept of political discourse. Also, linguistics in ministerial communication, defining the affiliation of ministerial public communication to functional styles are studied, explaining the meaning and use of language elements that may indicate erroneous and inconsistent ministerial communication. The second part of the thesis analyses ministerial communication on Covid-19 vaccination based on theories of crisis and risk communication and also looking into the use of the language elements in communication on Covid-19 described in the first part. The study was conducted using qualitative content analysis by selecting and grouping 251 mentions of Covid-19 vaccination in total of 30 Cabinet sessions and 25 press briefings conducted after Cabinet sessions. The selected mentions are summarized in a table, grouped by subject and recipient. By using discourse analysis, the selected vaccination mentions were studied, evaluating the language elements used and their relevance to the communicative situation. The study explains the use of language elements in ministerial communication on Covid-19 vaccination, concluding that, in general, communication should be considered compliant communication can be considered to be in accordance with the accepted norms. However, it is important to note that the studied ministerial communication does not provide a complete picture of ministerial communication in general - in order to draw conclusions about communication in general, it is necessary to conduct research on a broader topic rather than focusing on a small part of the ministerial agenda. The collected data show that the proportion of vaccination mentions in the communication of each minister depends on the area of government of the minister. Even though, in general, the communication of ministers on Covid-19 vaccination can be assessed as corresponding to the communicative situation, there are shortcomings in it, therefore, proposals were made to improve the communication of ministers and public administration. It is important to develop a communication strategy at the nation