Informācijas avotu lietojums Latvijas televīziju ziņu raidījumos. 2021. gada jūlijs – decembris

Abstract

Maģistra darbā “Informācijas avoti Latvijas televīziju ziņu raidījumos. 2021. gada jūlijs – decembris” apkopota teorētiskā literatūra par masu medijiem, to ideāliem un komplicētajām idejām, masu mediju funkcijām, objektivitāti, mediju dienaskārtības teoriju, daudzveidību masu medijos, kā arī televīzijas vidi Latvijā. Šī teorētiskā bāze ļāva izprast informācijas avotu lietojuma nozīmīgumu, un mērķus, kam informācijas avotu daudzveidībai vajadzētu kalpot. Par pētījuma objektiem tika izvēlēti trīs sabiedriskā medija “Latvijas Televīzijas” ziņu raidījumi “Panorāma”, “Dienas ziņas”, “Šovakar” un viens komercmedija kanāla “TV3” ziņu raidījums “TV3 Ziņas”. Konkrētie pētījuma objekti izvēlēti, jo tie pārstāv skatītākos kanālus Latvijā. Informācijas avotu lietojums pētījumā nav skatīts izolēti no citām saturiskās daudzveidības perspektīvām, informācijas avoti tika analizēti arī tematu un ziņu žanru kontekstos. Pētījumā tika izvēlēta jauktā pētījumu stratēģija, par pētniecības metodēm izvēloties kvantitatīvo kontentanalīzi un kvalitatīvo kontentanalīzi. Kvantitatīvās kontentanalīzes kategorijas veidotas tā, lai varētu veikt padziļinātu informācijas avotu analīzi. Dati tika apstrādāti ar statistikas programmu SPSS 28. Datu analīzes laikā tika veikts gan Pīrsona hī-kvadrāta tests (χ2) datu statistiskā nozīmīguma (p) noteikšanai, gan arī z-tests. Ar kvantitatīvas kontentanalīzes metodi tika analizēti dati par 2467 ziņām, kurās atspoguļoti 4713 informācijas avoti. Pēc kvantitatīvo datu analīzes tika izvēlēti raksturīgākie raidījumi sižeti, kas ilustrē pozitīvās un negatīvās žurnālistikas iezīmes informācijas avotu lietojumā, un tie analizēti ar kvalitatīvās kontentanalīzes metodi, lai padziļinātāk noskaidrotu informācijas avotu lietojumu prakses aspektus. Galvenie pētījuma rezultāti norāda uz lielo oficiālo informācijas avotu īpatsvaru visos analizētajos raidījumos. Izdalot informācijas avotu lietojumu pa tematiem, tika atklāts, ka informācijas avoti, kas pārstāv sabiedrības domu, tiek izmantoti pārsvarā tikai vieglo ziņu tematā, pārējos analizētajos tematos oficiālajiem informācijas avotiem dominējot. Divos no pieciem analizētajiem tematiem raidījumos ir redzama informācijas avotu daudzveidība. Latvijas televīziju ziņu raidījumos publiskās sfēras attīstība nav pamanāma, jo, piemēram, Latvijas ziņu politikas tematā oficiālie informācijas avoti veido dominējošu pārsvaru pār citiem informācijas avotiem, veidojot situāciju, kur amatpersonas savā starpā lemj, konfliktē un eksponē sevi, bet sabiedrība ir nostādīta skatītāja lomā, tā vietā, lai tiktu iesaistīts politiskās dzīves diskusijās. Starp raidījumiem redzama tendence, ka tam raidījumam, kurā ir lielākā saturiskā daudzveidība, ir arī lielākā informācijas avotu daudzveidība. Maģistra darbu veido 87 lappuses un 23880 vārdi, kurās apkopotas piecas nodaļas un 15 apakšnodaļas. Maģistra darbu papildina 20 attēli un 37 pielikumi, kuros redzami ziņu transkripti, kodēšanas instrukcija, kā arī datu tabulas.

In the master's thesis “Information sources in Latvian television newscasts. July – December 2021” summarizes the theoretical literature on mass media, their ideals and complicated ideas, mass media functions, objectivity, media agenda theory, diversity in the mass media, as well as the television environment in Latvia. This theoretical basis made it possible to understand the importance of the use of information sources and the purposes for which the diversity of information sources should serve. Three public media news programs “Panorāma”, “Dienas ziņas”, “Šovakar” and one news program “TV3 Ziņas” of the commercial media channel “TV3” were selected as the research objects. The specific research objects have been selected because they represent the most watched channels in Latvia. The study opted for a mixed research strategy using quantitative content analysis and qualitative content analysis as research methods. The categories of quantitative content analysis are designed to allow in-depth analysis of information sources. The data were processed with the statistical program SPSS 28. During the data analysis, both the Pearson chi-square test (χ2) to determine the statistical significance (p) of the data and the z-test were performed. Data from 2467 news, reflecting 4713 sources of information, were analysed using the method of quantitative content analysis. After the analysis of quantitative data, the most characteristic programs were selected, which illustrate the positive and negative features of journalism in the use of information sources, and they were analysed with the method of qualitative content analysis to find out more in-depth aspects of information source use practices. Study indicates a high proportion of official sources of information in all analysed programs. Dividing the use of information sources by topics, it was revealed that information sources representing public opinion are mostly used only in the topic of light news, in the other analysed topics official information sources dominate. The development of the public sphere is not noticeable in Latvian television news programs, because, for example, in the topic of political news in Latvia, official information sources form a dominant advantage over other information sources. There is tendency among programs to show that the program with the greatest diversity of content also has the greatest diversity of information sources. The master's thesis consists of 87 pages or 23880 words, which summarizes five chapters and 15 subsections. The master's thesis is supplemented by 20 images and 37 appendices, which show news transcripts, coding instructions, as well as data tables.