Jēkabpils iedzīvotāju uztura paradumu izvērtējums: atbilstība Ziemeļvalstu diētai un saistība ar Helicobacter pylori infekciju

Abstract

Pētījuma aktualitāte: Ziemeļvalstu diēta ir Skandināvijas un Baltijas jūras reģiona valstīs raksturīgi veselīgi uztura paradumi, kuriem ir pierādītas veselību veicinošas īpašības. Iepriekš nav pētīta H.pylori infekcijas saistība ar Ziemeļvalstu uztura paradumiem. Sakarā ar plašo H.pylori infekcijas izplatību Latvijā ir svarīgi izprast un identificēt tās izplatības riska faktoru saistību ar cilvēku uztura paradumiem daļā Latvijas populācijas. Mērķis: izmantojot Latvijas populācijai adaptētu Ziemeļvalstu diētas anketu, novērtēt 40-64 gadus vecu Jēkabpils iedzīvotāju ēšanas paradumu atbilstību Ziemeļvalstu diētai un saistību ar H.pylori infekciju. Pētījuma metodes: Pētījums tika veikts pētījuma GISTAR “Daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanai, veicot H.pylori eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni” ietvaros. Pētījuma dalībnieki tika uzaicināti Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta, Jēkabpils reģionālajā pētījumu centrā no 2019.gada oktobra līdz 2020. gada novembrim(GISTAR pētījumā iekļautie dalībnieki). Šajā pētījuma tika atlasīti to dalībnieku dati, kurim bija veikti H.pylori diagnostikie testi: seroloģiskās analīzes un elptests. Pētījuma dalībnieki bija 560 sievietes un vīrieši vecumā no 40 līdz 64 gadiem. Pētījumā tika izmantota GISTAR pētījuma aptaujas anketa, kas iekļāva arī adaptētu Ziemeļvalstu uztura paradumu anketu. Atbilstība Ziemeļvalstu diētai tika izvērtēta pēc New Nordic Diet pamatprincipiem, kur atbildes uz anketas jautājumiem par uztura paradumiem tika sagrupētas 3 grupās pēc punktu skaita: zema (0-3 punkti), vidēja (4-5 punkti), augsta (6-10 punkti) atbilstība. Tika novērtēts tradicionālo Ziemeļvalstu pārtikas produktu – ziemeļu augļu, sakņu dārzeņu, kāpostaugu, pilngraudu auzu, rudzu maizes un raudzētu piena produktu - patēriņa biežums. Lai salīdzinātu vidējos mainīgos, tika izmantots Manna-Vitnija tests, bet saistība starp mainīgajiem grupās tika salīdzināta, izmantojot Pīrsona Hī-kvadrāta testu, p vērtība p≤0,05 tika uzskatīta par statistiski nozīmīgu. Rezultāti un secinājumi: No 560 dalībniekiem tika izslēgts 21dalībnieks. No 539 dalībniekiem 71,2% bija sievietes, dalībnieku vidējais vecums bija 54 gadi (SN±6.67), bet 323 (59,9%) dalībnieki bija H.pylori seropozitīvi. Atbilstība Ziemeļvalstu diētai starp pētījuma dalībniekiem bija vidēja (42,4%), zema (39,6%) bet augsta - 18%. Vidējā vērtība atbilstībai Ziemeļvalstu diētai H.pylori seropozitīvā grupā - 3,85, bet seronegatīvā grupā - 4,25. Atšķirība starp šīm grupām bija statistiski nozīmīga: p=0,022 (p<0,05). Nav konstatēta saistība H.pylori infekcijas izplatībai ar tradicionālu Ziemeļvalstu produktu – ziemeļu augļu (p=0,71), sakņu dārzeņu (p=0,43), kāpostaugu (p=0,54), rudzu maizes (p=0,98), pilngraudu auzu (p=0,70) un raudzētu piena produktu (p=0,24) lietošanas biežumu Jēkabpils iedzīvotāju populācijā (p>0,05).

Background. The Nordic diet is comprised of healthy eating habits in the Scandinavian and Baltic countries, which have been known to promote health-promoting properties. Association between Nordic diet and presence of Helicobacter pylori infection has not been studied yet. Due to high prevalence of H.pylori infection in Latvia, it is possible to analyze the relationship between H.pylori infection and dietary habits in a part of the Latvian population, including the consumption of some of the food items traditionally belonging to the Nordic diet. Aim of the study: was to evaluate the association of consumption of Nordic diet food items with H.pylori infection prevalence in a sample of Jekabpils population. Methods. The study was carried out as a sub-study of the “Multicentric randomized study of H. pylori eradication and pepsinogen testing for prevention of gastric cancer mortality (GISTAR study)”. Altogether 560 patients 40 to 64 years old were enrolled in Jekabpils from October 2019 to November 2020. The questionnaire included adapted NND score questionnaire. One score point was assigned for each match according to the published references: adherence to Nordic diet was evaluated as: low (score 0-3), medium (score 4-5) or high (score 6-10). The frequency of consumption of traditional Nordic food items (Nordic fruits, root vegetables, cabbage, whole oat, rye bread and fermented dairy products) was evaluated. Participants were tested for H.pylori IgG antibodies and urea breath tests were conducted. Consumption of traditional Nordic food items was compared in seropositive (H.pylori+) and seronegative groups of participants. Data was entered and processed using the statistical software package IBM SPSS Statistics version 27.0. Characteristics of participants in both groups were compared using Pearson Chi-square and Mann-Whitney tests. Results were considered as significant with 0,05 ≥ p. Results and conclusions. Of the 560 participants, 21 were excluded. Out of 539 participants 71.2% were females, the mean age was 54 years (SD±6.67). Of participiants 323 (59.9%) were H.pylori infected. The adherence to Nordic diet in the total sample was low – in 39.6%, medium – in 42.4%, but high – in 18.0% of participants. The mean adherence to ND in H.pylori seropositive (infected) group was significantly lower compared to H.pylori seronegative (not infected) group: 3.85% versus 4.25% (p<0.05). Overall, frequency of consumption of traditional Nordic food items was not associated with H.pylori seropositivity: whole oat (p=0.71), rye (p=0.98), cabbage (p=0.54), root vegetables (p=0.43), Nordic fruits (p=0.71) and fermented dairy products (p=0.24), p>0.05.