Vecāku pieredze komunikācijā ar mediķiem par vakcināciju bērniem līdz 18 gadu vecumam

Abstract

Maģistra darba nosaukums “Vecāku pieredze komunikācijā ar mediķiem par vakcināciju bērniem līdz 18 gadu vecumam”. Darba autore ir Rīgas Stradiņa universitātes programmas “Veselības komunikācija” studente Katrīna Sakalauska. Darba vadītāja Doc. Agita Lūse. Atslēgas vārdi: bērnu vakcinācijas, vecāku komunikācijas pieredze, kognitīvā disonanse, klusēšanas spirāle, zināšanu plaisas teorija, komunikācija ar mediķiem. Objekts: 20. gadsimta sākumā un vidū Eiropā un arī Latvijā plaši tika uzsākta vakcinācija, un laika gaitā tā daudzu infekcijas slimību izplatību samazināja tiktāl, ka tās mūsdienās tiek uzskatītas gandrīz par izskaustām. (Gailīte 2017) Savlaicīga vakcinācija ir labākais un efektīvākais veids, kā bērnu pasargāt no virknes bīstamu un nāvējošu infekcijas slimību, tā palīdz nodrošināt imunitāti. (Nacionālais veselības dienests 2020) Nepieciešamību pēc vakcinācijas bērniem nosaka vecāku izpratne par to un izmantotie informācijas avoti, kuros iegūst nepieciešamo informāciju. Darba mērķis: noskaidrot kognitīvās disonanses situācijas rašanos vecāku komunikācijā ar mediķiem par bērnu (līdz 18 gadu vecumam) vakcināciju. Materiāli un metodes: darba teorētiskajā daļā apskatītas komunikācijas teoriju sasaiste ar vecāku komunikācijas pieredzi, ieskats vakcinācijas jautājumā, apskatot gan tās vēsturi, gan vecāku iemeslus nevakcinēt bērnus, kā arī ieskats komunikācijas veidošanās par vakcināciju bērniem. Darbā izmantotas četras kvalitatīva pētījuma metodes – daļēji strukturētas intervijas ar veselības aprūpes speciālistiem un vecākiem, kas neatbalsta vakcināciju, fokusa grupu diskusijas ar vecākiem, kas šaubās un atbalsta vakcināciju un digitālās etnogrāfijas metode, izmantojot virtuālās grupas. Rezultāti: no intervijām ar veselības aprūpes speciālistiem var secināt, kā konkrētie mediķi risina kognitīvās disonanses situācijas rašanos, proti, vecākus informē gan par blakusparādībām, gan riskiem nevakcinējoties un ieguvumiem vakcinējoties, kā arī dalās ar papildu informācijas avotiem par bērnu vakcināciju. Taču pēc intervijām ar vecākiem, virtuālajās grupās esošās informācijas un fokusa grupu diskusijām var secināt, ka kognitīvā disonanse traucē pieņemt lēmumu, jo vecāki atrodas emociju iespaidā. Proti, vecāki gan iespaidojoties no apkārtējiem, tajā skaitā tuviniekiem, gan bailēs par blakusparādībām, bažās par vakcīnu sastāvu, gan nesaņemot pilnvērtīgu informāciju no mediķiem, nespēj izlemt par labu vakcinācijai vai nē. Dažkārt svarīga loma vecāku nostājai par bērnu vakcināciju ir konkrētai sociālajai videi – gan ģimenes locekļiem, gan draugiem, arī paziņām. Proti, konkrēta nostāja vidē, kurā atrodas vecāki, rada attiecīgu attieksmi gan pret vakcināciju, gan uzticēšanos mediķiem.

“Parents’ experience in communication with medical professionals about vaccination for children under the age of 18”. Author of the research – student of Riga Stradiņš University program “Health Communication” Katrīna Sakalauska. Scientific consultant – Asst. Prof. Agita Lūse. Object: Vaccination was widely introduced in Europe and Latvia at the beginning and middle of the 20th century, and over time it reduced the spread of many infectious diseases to such an extent that they are now considered eradicated. (Gailīte 2017) Early vaccination is the best and most effective way to protect your child from a range of dangerous and deadly infectious diseases, it helps to ensure immunity. (Nacionālais veselības dienests 2020) The need for vaccination in children is determined by the parents' understanding of it and the sources of information used to obtain the necessary information. Aim of the research: to find out the occurrence of a cognitive dissonance situation in the communication of parents with doctors about the vaccination of children. Materials and methods: the theoretical part of the dissertation deals with the connection of communication theories with parental communication experience, insight into the issue of vaccination, looking at both its history and parents' reasons not to vaccinate children, as well as insight into the formation of communication about vaccination for children. Four qualitative research methods are used in the work – semi-structured interviews with health care professionals and parents who do not support vaccination, focus group discussions with parents who doubt and support vaccination, and the method of digital ethnography using virtual groups. Results: from the interviews with health care professionals, it can be deduced how specific medical professionals deal with the situations of cognitive dissonance, i.e. informing parents about the side effects and risks of not vaccinating and the benefits of vaccination, as well as sharing additional sources of information about children's vaccinations. However, after interviews with parents, information in virtual groups and focus group discussions, it can be concluded that cognitive dissonance hinders decision-making because parents are under the influence of emotions. Parents are not able to decide whether or not to get a vaccination due to the influence of others, including relatives, they have fear of side effects, concerns about their children health, and without receiving full information from doctors. Sometimes the specific social environment – both, family members and friends, as well as acquaintances – plays an important role in parents' attitudes towards childhood vaccination. Certain position in the environment in which the parents are located creates an appropriate attitude towards both vaccination and trust in doctors.