Uzvedības ekonomikas principu pielietošana stratēģiskajā komunikācijā Covid-19 vakcinācijas aptveres palielināšanai un sabiedrības uzvedības maiņai.

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir “Uzvedības ekonomikas principu pielietošana stratēģiskajā komunikācijā Covid - 19 vakcinācijas aptveres palielināšanai un sabiedrības uzvedības maiņai”. Objekts: 2021.gada sākumā tika uzsākta sabiedrības grupu vakcinācija pret Covid-19. Tika prognozēts, ka līdz 2021. gada rudenim tiks sasniegta 70% vakcinācijas aptvere. Saslimstības rādītājiem pieaugot, bet vakcinācijas tempam krītoties, tika pieņemta atkārtota ārkārtas situācija, ieviešot uzvedības maiņas aktivitātes. (Veselības ministrija 2021) Vakcinācijas vilcināšanās rezultātā un sabiedrības pamudināšanai tika pielietoti uzvedības ekonomikas principi, kas atstāj tiešu ietekmi uz cilvēka rīcību, palīdzot pieņemt pēc iespējas pareizāko lēmumu par vakcināciju. Lai panāktu sabiedrības uzvedības maiņu, sabiedrībai nevar norādīt, kas viņiem ir jādara, bet gan pārvērst “norādi” par “lūgumu”, kurā tiek uzsvērts, cik lielu ieguldījumu katrs indivīds var sasniegt pasargājot sevi un sabiedrību. Jāmēģina pārliecināt sabiedrību par līdzdarbošanos, paskaidrojot viņa ieguldījuma pozitīvās puses, var panākt uzvedības maiņu, bet sniedzot aplamu, maldinošu vai nepilnīgu informāciju, sabiedrībā var tikt panākts pretējs efekts.(Van Gestel; Adriaanse; un De Ridder 2020) Darba mērķis: novērtēt kā un cik lielā mērā uzvedības ekonomikas principu izmantošana ietekmēja vakcinācijas aptveri un sabiedrības uzvedības maiņu ārkārtas situācijas laikā (no 2021.gada janvāra līdz 2022.gada februārim). Materiāli un metodes: darba teorētiskais pamats tika balstīts uz uzvedības ekonomiku, stratēģisko komunikāciju, vakcināciju un sabiedrības uzvedības maiņu. Teorijā tika aprakstītas uzvedības maiņas īpašības, principi, to ietekme uz sabiedrību un komunikāciju. Darbā tika izmantotas trīs pētījuma metodes - uzvedības ekonomikas principu analīze pēc MINDSPACE metodes, kas iekļāva Ministru kabinetā pieņemto uzvedības maiņu aktivitāšu aprakstu. Sekundāro datu analīze, lai izveidotu vakcinācijas apjoma salīdzinājumu ar uzvedības maiņas aktivitāšu ieviešanas laiku un, sabiedrības aptauja, kur respondenti norādīja, kādi pamudinājumi bija noteicošie uzsākt vakcināciju. Rezultāti: pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka visefektīvākais veids sabiedrības pamudināšanā ir kustības un pakalpojumu saņemšanas ierobežošana un ierobežojumi veikt darba pienākumus, ja nav bijusi veikta pilna vakcinācija. Novērtējot vakcinācijas sekundāros datus un datus no aptaujas, ir secināms, ka ierobežojošām uzvedības maiņas aktivitātēm ir pozitīva ietekme uz vakcinācijas rādītājiem, kas veido skaidru korelāciju. Vērtējot valdības Covid-19 vakcinācijas plānu ir secināms, ka tās komunikācijas plānā iztrūkst skaidri definētas mērķa grupas, kas rezultējās ar vispārīgu vēstījumu sniegšanu, nesasniedzot tās sabiedrības grupas, kurām bija šaubas par vakcināciju

Name of master’s thesis is “Use of behavioral economic principles in strategic communication for increasing Covid - 19 vaccination and society’s behavioral change”. Object: vaccination against Covid-19 was launched in early 2021. It was projected that by the fall a 70% vaccination coverage would be reached. As morbidity rates increased, pace of vaccination was falling, an emergency was adopted including behavioral change activities. (Veselības ministrija 2021) In the result if vaccine hesitancy, behavioral economic principles have been applied to encourage the public, which have a direct effect on human behavior in helping to make the right decisions on vaccination. To achieve public behavior, the public cannot say what they need to do, but the action must be transformed into a request that stresses how much everyone can contribute to protecting themselves and people around. Providing an opportunity for a person to participate in explaining the positive sides of his investment can lead to a change of behavior, but providing false, misleading, or incomplete information can have an opposite effect in society. (Van Gestel; Adriaanse; un De Ridder 2020) Aim of the research: assess how and to what extent the use of behavioral economic principles affected the vaccination coverage and the change in behavior of the public during the emergency (January 2021 to February 2022).Materials and methods: The theoretical basis for work was based on behavioral economics, strategic communications, vaccinations and change of society’s behavior. The theory described the characteristics, principles of behavioral change, their impact on society and communication. In the study were used three methods - an analysis of the principles of behavioral economics according to MINDSPACE method, which included a description of the activities of behavioral changes adopted by the Cabinet of Ministers. Analysis of secondary data was used to establish a comparison of the extent of vaccination with the time of introduction of behavioral change activities and, a survey of the public, where respondents indicated what nudged them to start vaccination. Results: following the results of the survey, it can be concluded that the most effective way of encouraging the public is to limit movement and the receipt of services and to limit the performance of work obligations without full vaccination. When assessing secondary vaccination data and data from the survey, it is concluded that restrictive behavioral change activities have a positive effect on vaccination parameters, which constitute a clear correlation. When assessing the government's Covid-19 vaccination plan, it is concluded that its communication plan lacks a clearly defined target group that resulted in a general message failure to reach those groups of society that had doubts about vaccination.