Tīklošanās platformas Facebook lietotāju aktivitāte un pasivitāte, sastopoties ar dezinformāciju par Covid-19 vakcīnām, vakcināciju.

Abstract

Maģistra darbs ‘’Tīklošanās platformas Facebook lietotāju aktivitāte un pasivitāte, sastopoties ar dezinformāciju par Covid-19 vakcīnām, vakcināciju’’ izstrādāts, lai analizētu auditorijas komunikatīvo uzvedību, sastopoties ar dezinformāciju vienā no galvenajiem tās izplatīšanas kanāliem, ņemot vērā tās iespējas ietekmēt tās izplatību. Covid-19 laikā dezinformācijas izplatība sasniedza ievērojamus apjomus, tās ietekme atspoguļojās vairākos veidos, tai skaitā, vakcinācijas rādītājos. Dezinformācijas galvenie izplatīšanas kanāli ir tieši sociālie mediji, populārākais no tiem ir tieši Facebook, nodrošinot iespējas ikvienam radīt saturu, mijiedarboties ar to. Komunikācijas pētnieki atklāj, ka dezinformācijas izplatību un ietekmi sekmē nenoteiktība, informācijas nepietiekamība, kā arī sabiedrības noskaņojums, kas raksturo arī pandēmijas laiku. Lai arī vietne ir izstrādājusi risinājumus dezinformācijas ierobežošanai, to pienesums nav pietiekams un neatsver tās darbības mehānismus, kas tās izplatību sekmē. Dezinformācija par Covid-19 vakcīnām un vakcināciju ir izplatīta un aptver plašu jautājumu loku. To izplata daudzi noteiktu mērķu vadīti sabiedrības locekļi. Galvenokārt tiek izmantoti divi dezinformācijas veidi – maldinošs un manipulēt saturs. Publikācijas tiek izplatītas regulāri, tajās izmanto vairākus elementus, kā informācijas avotu, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas ietekmē auditorijas uztveri. Dezinformācijai pakļautā auditorija aktīvi iesaistās šajās publikācijās, īpaši, ja tās ir video formātā, izmantojot reakcijas un dalīšanās aktivitātes. Auditorija, kas šo dezinformāciju atpazīst, pret to aktīvi nevēršas, mēdz patērēt to arī izklaides nolūkos. Lai arī dezinformācijas ietekme ir nenoliedzama, šī sabiedrības daļa iesaistās tikai atsevišķos gadījumos, galvenokārt ziņojot par saturu vai sarunājoties ar dezinformācijai pakļautajiem līdzcilvēkiem. Iesaisti sekmē dezinformācijas saturs, kas raisa spēcīgas emocijas, iekļauj vēstījumus par nāvi, nozīmīgus jēdzienus, kā arī līdzcilvēku iesaiste. Darbā secināts, ka šīs problēmas galvenie risinājumi ir saistīti ar uzlabojumiem sabiedrības izglītošanā tieši saistībā ar sistemātisku medijpratības attīstīšanu, kā arī būtu nepieciešams paredzēt juridisko regulējumu, kas noteiktu atbildību par dezinformācijas izplatīšanu. Aktīvi jāiesaistās arī medijem, to saturam būtu jābūt pieejamam attiecīgos apjomos, vairāk platformās, pievēršoties konkrētākām sabiedrības grupām, informācijas pasniegšanas veidam, jautājumiem. Neatsverama loma ir sabiedrības aktīvai līdzdalībai, lai cīnītos pret dezinformācijas izplatību.

The Master's Thesis ‘’Activity and passivity of Facebook users, encountering misinformation about Covid-19 vaccines, vaccination’’ is designed to analyze the communicative behaviour of the audience encountering misinformation in one of its main distribution channels, considering its potential to influence its spread. During Covid-19, the spread of misinformation reached significant levels, and its effects were reflected in a number of ways, including vaccination rates. The main distribution channels for disinformation are social media, the most popular of which is Facebook, providing opportunities for everyone to create content and interact with it. Communication researchers find that the spread and impact of misinformation are fueled by uncertainty, lack of information, and public sentiment, which also characterizes the pandemic. Although Facebook has developed solutions to limit misinformation, their contribution is insufficient and does not outweigh the mechanisms by which it is promoted. Misinformation about Covid-19 vaccines and vaccination is widespread and covers a wide range of issues. It is distributed by many members of the public driven by specific goals. There are mainly two types of misinformation – misleading and manipulative content. Publications are distributed on a regular basis, using several elements as a source of information, public figures that influence the audience's perception. Audiences subject to disinformation are actively involved in these publications, especially those in video format, using reactions and sharing activities. Audiences who recognize this misinformation do not actively act to address it, at times consuming it for entertainment purposes. Although the impact of disinformation is undeniable, this part of the public is only involved in specific cases, mainly by reporting content or talking to peers. Involvement is facilitated by disinformation content that evokes strong emotions, includes messages about death, important terms, and the involvement of peers. The paper concludes that the main solutions to this problem are related to improvements in public education directly related to the systematic improvement of media literacy, as well as it would be necessary to provide a legal framework that would determine the responsibility for the dissemination of misinformation. The media should also be actively involved, its content should be available in appropriate volumes, on more platforms, focusing on more specific groups of society, the way information is presented, and issues. The active participation of society in combating the spread of misinformation plays an essential role.