Ambulatorā veselības centra «X» darbinieku profesionālās izdegšanas līmeņa un to ietekmējošo faktoru izpēte, un rekomendāciju izstrāde izdegšanas mazināšanai darba vidē

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Ambulatorā veselības centra «X» darbinieku profesionālās izdegšanas līmeņa un to ietekmējošo faktoru izpēte un rekomendāciju izstrāde izdegšanas mazināšanai darba vidē “. Pēdējo trīs gadu laikā Covid-19 pandēmija izraisīja medicīnas jomas pārslodzi un palielināja izdegšanas sindroma biežumu medicīnas darbinieku vidū. Eiropā apmēram trešā daļa no medicīnas darbiniekiem saskaras ar profesionālo izdegšanu. Pētījuma rezultāti ir svarīgi uzņēmumam, kurā tas veikts, jo iepriekš tajā nebija veiktas darbinieku psihoemocionālās labizjūtas pārbaudes. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt ambulatorā veselības centra «X» darbinieku izdegšanas līmeni un izstrādāt rekomendācijas izdegšanas mazināšanai darba vidē. Galvenie pētījuma uzdevumi bija izmērīt ambulatorā veselības centra “X” darbinieku izdegšanas sindroma līmeni, noteikt - kādas darbinieku grupas ir tam pakļautas vairāk, kā arī noskaidrot izdegšanas sindroma rašanās ietekmējošus faktorus. Viens no uzdevumiem bija izpētīt struktūrvienību vadītāju informētību par izdegšanas sindroma izpausmēm un iespējamiem risinājumiem tā mazināšanai darba vidē. Balsoties uz literatūras avotiem un pētījumā iegūtajiem rezultātiem tika formulētas rekomendācijas izdegšanas mazināšanai darba vidē uzņēmumā “X”. Anketēšanas rezultātā noskaidrots, ka kopējais ambulatorā veselības centra “X” darbinieku izdegšanas līmenis atbilst vidējam (emocionālā izsīkuma un depersonalizācijas komponentes), bet personīgo sniegumu samazinājuma rādītājs atbilst augstam izdegšanas līmenim. Atklātas saistības dažādiem demogrāfiskiem faktoriem un JDR modeļa komponentēm ar katru no trīs izdegšanas sindroma elementiem. Interviju rezultāti apliecina, ka struktūrvienību vadītāji ir pazīstami ar izdegšanas sindroma jēdzienu un būtību, ar pasākumiem un metodēm tā mazināšanai darba vidē. Savukārt, ir nepieciešamas papildu zināšanas par izdegšanas sindroma simptomu atpazīšanu sarunas laikā ar darbinieku, kā arī par pareizas komunikācijas veidošanu ar darbinieku, kuram novēro izdegšanas simptomus. Feofilova, Anastasija. Ambulatorā veselības centra «X» darbinieku profesionālās izdegšanas līmeņa un to ietekmējošo faktoru izpēte un rekomendāciju izstrāde izdegšanas mazināšanai darba vidē. Maģistra darbs / zinātniskā vadītāja Mg.sc.educ. Gundega Dambe. Rīgā: RSU, 2022. 75 lpp., 6 pielikumi, 13 attēli, 11 tabulas, 62 avoti.

The topic of the master's thesis is "Research on the level of professional burnout of the employees of the outpatient health center "X" and the factors influencing it, and development of recommendations for burnout management in the work environment ". Over the past three years, the Covid-19 pandemic caused medical congestion and increased the incidence of burnout among medical professionals. In Europe, about a third of medical professionals experience burnout. The results of the research are important for the company in which it was performed, since it had not been previously tested for the psycho-emotional well-being of employees. The aim of the study is to investigate burnout rate of the staff of the outpatient health center "X" and to develop recommendations for reducing burnout in the work environment. The main objectives of the study were to measure the level of burnout syndrome in the outpatient health center "X", to determine which groups of workers are more exposed to it, as well as to find out the factors influencing the occurrence of burnout syndrome. One of the tasks was to explore the awareness of the heads of the structural units about the manifestations of the burnout syndrome and possible solutions to reduce it in the work environment. Based on the literature sources and the results obtained in the study, recommendations were formulated to reduce burnout in the work environment in company “X”. As a result of the survey, it was found that the total burnout rate of the staff of the outpatient health center “X” corresponds to the average (components of emotional exhaustion and depersonalization), but the rate of decrease in personal performance corresponds to a high burnout rate. Associations with different demographic factors and components of the JDR model with each of the three elements of burnout syndrome have been revealed. The results of the interviews confirm that the heads of the structural units are familiar with the concept and essence of burnout syndrome, with measures and methods to reduce it in the work environment. In turn, additional knowledge is needed about recognizing the symptoms of burnout syndrome during a conversation with an employee, as well as about establishing proper communication with an employee who is experiencing burnout symptoms. Feofilova, Anastasija. Research on the level of professional burnout of the employees of the outpatient health center "X" and the factors influencing it, and development of recommendations for burnout management in the work environment. Master's Thesis / Scientific Supervisor Mg.sc.educ. Gundega Dambe. Riga: RSU, 2022. 75 pages, 6 appendixes, 13 pictures, 11 tables, 62 sources.