Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas pilnveidošanas iespējas Latvijā

Abstract

Ne vienmēr pacientiem, kuriem nepieciešamas zāles, ir iespēja tās nodrošināt saviem līdzekļiem, tādēļ ir svarīgi saņemt atbalstu zāļu izmaksu segšanai noteiktām diagnozēm, lai nodrošinātu nepieciešamo terapiju. Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēma tiek izmantota kā viens no instrumentiem zāļu cenu ierobežošanai un kontrolei, taču ir svarīgi izvērtēt, cik viegla vai grūta šīs sistēmas pielietošana ir tiem, kuri ar to ikdienā saskaras. Pētnieciskā darba “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas pilnveidošanas iespējas Latvijā” mērķis ir apskatīt kompensācijas sistēmas izmaiņas kopš 2020. gada 1. aprīļa, izrakstot kompensējamos A saraksta medikamentus, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm un noskaidrot pacientu, ārstu un farmaceitu/farmaceitu asistentu apmierinātību un galvenās grūtības šīs sistēmas pielietošanā, piedāvājot risinājumus no citu valstu prakses. Pētījuma rezultātu iegūšanai tika izmantota aptaujas metode – tika izveidotas trīs aptaujas – pacientiem, ārstiem un farmaceitiem/ farmaceitu asistentiem. Aptaujas jautājumi tika iedalīti divās grupās - jautājumi par identificētām problēmām kompensācijas sistēmā un jautājumi par kompensācijas sistēmas uzlabošanas iespējām. Analizējot iegūtos datus, tika izmantota aprakstošās un salīdzinošās statistikas metode. Rezultātos redzams, ka gan pacienti, gan ārsti, gan farmaceiti ir saskarušies ar konkrētām grūtībām pēc kompensācijas sistēmas izmaiņām, kas pamatā ir saistīts ar aizliegumu aizvietot zāles ar dārgākām, ja izrakstīts SNN. Vairākums aptaujāto atzīmē, ka būtu noderīgi piešķirt kompensāciju atkarība no izrakstītā medikamenta, kas ir Somijas, Nīderlandes un Vācijas kompensācijas sistēmu elementi. Rezultātos par zāļu aizvietošanu pie SNN izrakstīšanas, redzams, ka visas aptaujāto grupas uzskata, ka izrakstot SNN jābūt iespējai zāles aizvietot ar jebkuru analogu, šāda kārtība ir Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Nīderlandē un Vācijā. Visas aptaujāto grupas pārsvarā piekrīt par zāļu izmaksu “griestu” ieviešanu, kas ir Somijas kompensācijas sistēmas elements, taču nepiekrīt nedz jaunai kompensācijas kategorijai, nedz obligātajai veselības apdrošināšanai.

Patients who need medicines do not always have the means to provide them at their own expense, so it is important to get support to cover the costs of certain diagnoses in order to provide the necessary treatment. The reimbursement system for outpatient medicines is used as one of the tools to limit and control the prices of medicines, but it is important to assess how easy or difficult it is for those who come into contact with it on a daily basis. The aim of the study “Possibilities for Improving the Reimbursement System for Medicinal Products Intended for Outpatient Treatment in Latvia” is to review the changes in the reimbursement system since April 1, 2020, prescribing reimbursable List A medicines compared to other European countries and to find out patients, doctors and pharmacists/pharmacist assistants satisfaction and the main difficulties in applying this system, offering solutions from the practice of other countries. The survey method was used to obtain the results of the study - three surveys were created - for patients, doctors and pharmacists/pharmacist assistants. The survey questions were divided into two groups - questions about the identified problems in the reimbursement system and questions about the possibilities for improving the reimbursement system. The method of descriptive and comparative statistics was used to analyze the obtained data. The study involved 71 patients, 64 pharmacists and 16 doctors. The results show that pharmacists, doctors and patients alike have experienced particular difficulties following the change in the reimbursement system, mainly due to the ban on substituting more expensive medicines if an INN has been prescribed. The majority of respondents agree that it would be useful to grant reimbursement depending on the medicine not diagnosis, which is an element of the reimbursement systems in Finland, the Netherlands and Germany. The results on the substitution of medicines in the case of prescribing an INN show that all groups of respondents believe that when prescribing an INN, it should be possible to replace the medication with any analogue, as is the case in Lithuania, Estonia, Finland, Ireland, the Netherlands and Germany. All groups of respondents broadly agree with the introduction of a 'ceiling' on the cost of medicines, which is part of the Finnish reimbursement system, but do not agree with either a new reimbursement category or obligatory health insurance.