Aerobo treniņu ietekme uz bronhiālās astmas pacientu slimības gaitu.

Abstract

Ievads: Bronhiālā astma ir biežākā hroniskā elpceļu slimība pasaulē un biežākā hroniskā slimība bērniem. Tās prevalence pēdējos gados ir augusi. Par spīti pieejamajai ārstēšanai, katru gadu šī saslimšana izraisa daudzu pacientu nāvi sliktās slimības kontroles dēļ. Iepriekš veiktie pētījumi norāda uz regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz astmas pacientu slimības gaitu. Visbiežāk tiek izcelti regulāri aerobie treniņi un to ietekme uz plaušu funkcionālajiem rādītājiem, simptomu smagumu un dzīves kvalitāti. Mērķis: Veikt literatūras apskatu par pieejamajiem literatūras avotiem, randomizētiem kontroles un eksperimentāliem pētījumiem, kuros apskatīta aerobo treniņu ietekme uz bronhiālās astmas pacientu plaušu funkcionālajiem rādītājiem, slimības kontroli un dzīves kvalitāti. No visiem aerobo treniņu veidiem izvēlēti sekojoši: peldēšana, skriešana un riteņbraukšana. Metodes: Šis literatūras apskats tika veikts meklējot avotus no Pubmed datubāzes, iekļaujot pētījumus no 2000. gada janvāra līdz 2022. gada janvārim. Rezultāti: 20 pētījumi tika iekļauti literatūras apskatā. FVC salīdzinot pētāmo ar kontroles grupu statistiski nozīmīgu starpību (p<0,05) sasniedza 3 no 13 pētījumiem, FEV1 4 no 13 pētījumiem un PEF 4 no 5 pētījumiem. ACQ klīnisku vai statistiski nozīmīgu uzlabojumu sasniedza 6 no 6 pētījumiem. AQLQ/PAQLQ klīnisku vai statistiski nozīmīgu uzlabojumu sasniedza 8 no 10 pētījumiem. Secinājumi: Visi trīs aerobie treniņu veidi gan klīniski, gan statistiski uzlabo bronhiālās astmas slimības gaitu, uzlabojot simptomu kontroli un dzīves kvalitāti. Ietekme uz plaušu funkcionālajiem lielumiem paliek neskaidra. Nav iespējams izvērtēt, kurš no trīs treniņu veidiem izolēti uzrādījis visnozīmīgāko uzlabojumu astmas pacientu slimības gaitai.

Background: Bronchial asthma is the most common chronic inflammatory disease of airways and the most common chronic disease in paediatric population, causing global morbidity. Its prevalence has increased during the past decades while many asthmatics suffer from poor asthma control in spite of the treatment. Previous studies have shown positive effect of different physical training programs, mostly of aerobic exercise influence on asthma patient pulmonary function, severity of symptoms and quality of life. Objective: A systematic review of literature regarding aerobic training influence on lung function, control of symptoms, and quality of life. More directly choosing three individual aerobic exercises: swimming, running and cycling. Methods: The review of was conducted on Pubmed electronic database including the studies since January 2000. up to January 2022. Results: 20 studies were included in literature review. FVC compared with control group reached statistically significant result (p<0,05) 3 of 13 studies, FEV1 4 of 13 studies and PEF 4 of 5 studies. ACQ clinical and statistically significant improvement reached all 6 studies. AQLQ/PAQLQ clinical and statistical improvement reached 8 of 10 studies. Conclusion: All three of aerobic exercises have clinical or statistically significant improvement on control of asthma symptoms and quality of life. Impact on pulmonary function measurements have stayed unclear. Only few researches have shown statistically significant improvement compared to control group. It is complicated to compare which of these exercises is the most valuable to course of disease in asthma patients.