Literatūras apskats: Dzemdes leiomiomas un izvēlētās ārstēšanas metodes ietekme uz grūtniecības un dzemdību norisi.

Abstract

Dzemdes leiomioma ir biežākais labdabīgais mazā iegurņa audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā, kas klasiski norit ar patoloģisku dzemdes asiņošanu, spēcīgām un/vai sāpīgām menstruācijām, tilpuma sajūtu mazajā iegurnī un līdz pat 10% gadījumu var ietekmēt sievietes auglību, apgrūtinot apaugļošanos un normālu grūtniecības, dzemdību norisi. Asimptomātiskas leiomiomas gadījumā nav nepieciešama aktīva ārstēšana, taču simptomātiskas un traucējošas miomas gadījumā iespējams pielietot dažādas neinvazīvas, mazinvazīvas un ķirurģiskas terapijas metodes, lai uzlabotu sievietes dzīves kvalitāti un reproduktīvo funkciju. Literatūras apskata mērķi ir: 1) izvērtēt dzemdes leiomiomas ietekmi uz: grūtniecības iestāšanos, norisi un dzemdībām 2) analizēt dažādu ārstēšanas metožu (neinvazīvo: : dzemdes artēriju embolizācijas, augstas intensitātes ultraskaņas ķirurģijas, endometriālas ablācijas un invazīvo: histeroskopiskas, laparoskopiskas, laparatomiskas miomektomijas) ietekmi uz šiem rādītājiem. Pētnieciskā darba hipotēze: dzemdes leiomioma negatīvi ietekmē sievietes auglību un grūtniecības norisi, tāpēc pirms grūtniecības iestāšanās ir indicēta miomas ārstēšana, dažādas ārstēšanas metodes uzlabo sievietes reproduktīvo funkciju un normālas grūtniecību, dzemdību norises varbūtību, bet šīs intervences var tikt saistītas ar lielāku komplikāciju risku un ne vienmēr garantē pozitīvus reproduktīvos iznākumus. Pēc vairāk kā 80 literatūras avotu izpētes tiek secināts, ka miomas ārstēšana neauglīgām sievietēm palielina grūtniecības iestāšanos par vidēji 50% un pēc terapijas laiks līdz grūtniecības apstiprināšanai ir līdzīgs kā sievietēm vispārējā populācijā. Taču ir novērojams zemāks veiksmīgu dzemdību un augstāks spontāno abortu, priekšlaicīgu dzemdību risks, kā arī izteikti lielāks ķeizargriezienu un mazāks – vaginālu dzemdību – procentuālais skaits, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Tiek aprakstīts arī miomas recidīvu risks un ļoti reta komplikācija – miomektomijas rētas grūtniecība.

Uterine fibroids (leiomyomas) are the most popular bening pelvic tumors in women of reproductive age. Most patients with fibroids have common clinical symptoms like abnormal vaginal bleeding, dysmenorrhea, heavy or prolonged menstrual bleeding and mass-related symptoms (pelvic pressure and pain) and approximately 10 percent of women have also reproductive dysfunction (for example, infertility, miscarriage, obstetric complications). Asymptomatic leiomyoma does not require active treatment, but a variety of non-invasive, minimally invasive and surgical therapies can be used to improve a woman's quality of life and reproductive function in case of symptomatic and disturbing uterine fibroids. The aim of this literature review is: 1. to evaluate the impact of uterine leiomyoma on pregnancy, its course, childbirth and the risk of possible complications, 2. to analyze the impact of different treatments (non-invasive methods such as uterine artery embolization, high-intensity focused ultrasound surgery, endometrial ablation and surgical methods - hysteroscopic, laparoscopic, laparatomic myomectomy) on these indicators. The hypothesis of this work is as follows: uterine fibroids adversely affects a woman's fertility and pregnancy, so treatment of myoma before pregnancy is indicated; various treatments improve a woman's reproductive function and probability of normal pregnancy and childbirth, but these interventions may be associated with a higher risk of complications and does not always guarantee a positive reproductive outcome. After researching more than 80 literature sources, concludes that treatment of uterine fibroids in infertile women increases pregnancy rates by an average of 50% and that the time from treatment till conception is similar to that in women in the general population. However, there is a lower risk of successful vaginal births and higher risk of miscarriages, premature births, as well as a significantly higher percentage of Cesareans deliveries compared to the general population. The risk of myoma recurrence and a very rare complication – myomectomy scar pregnancy – are also described.