Videonovērošanas kā fizisko personu datu apstrādes veida tiesiskie aspekti.

Abstract

Mūsdienās videonovērošana ir pašsaprotama ikvienai personai, jo videokameras ir izvietotas gan privātās, gan publiskās vietās, kas liek domāt par to, vai personas privātuma aizsardzība ir pietiekami nodrošināta. Šobrīd Latvijas normatīvajā regulējumā vēl nav izstrādātas pilnīgas personas datu aizsardzības normas, kas aptvertu visus videonovērošanas aspektus, piemēram, nav skaidri definēts par skaņas ieraksta (audioieraksta) veikšanu līdz ar videonovērošanu, piemēram, darba vietā, izņemot Kriminālprocesa likuma 221.pantu par slepenu vietas audiokontroli vai videokontroli; netiek regulētas tās videonovērošanas kameras, kuras neveic datu apstrādi, proti, videokameru mulāžas un neaktīvas videonovērošanas kameras (šīs kameras maldina personas, radot tām viltus drošības sajūtu); attiecībā uz videonovērošanu nav noteikts glabāšanas ierobežojums, tomēr citas Eiropas Savienības dalībvalstis glabāšanas ierobežojumu ir definējušas personas datu aizsardzības normatīvajos aktos saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulas 6.panta 2.punktu. 2022.gada 4.marta atbildē Datu valsts inspekcija (turpmāk - Inspekcija) norādīja, ka videonovērošanas regulējuma jautājums vienmēr bijis izteikti aktuāls. Inspekcija ir vērsusi saistīto ministriju uzmanību ar priekšlikumu izstrādāt atsevišķu normatīvo regulējumu, kas aptvertu videonovērošanu (un filmēšanu) iestādēs, juridisku un fizisku personu teritorijās, skaidri definējot prasības un noteikumus minēto darbību veikšanai un nosakot atbildību par šo prasību un noteikumu pārkāpumiem. Arī Latvijas Republikas tiesībsargs atbalsta Inspekcijas ierosinājumu izstrādāt videonovērošanas regulējumu. Maģistra darba “Videonovērošanas kā fiziskas personas datu apstrādes veida tiesiskie aspekti” mērķis ir analizēt fiziskas personas datu apstrādi un nolūku, principu piemērošanu videonovērošanā, izvērtēt kā tiek ievērotas personas tiesības uz datu aizsardzību, konstatēt tiesiskā regulējuma problēmjautājumus un sniegt priekšlikumus problēmu risināšanai. Pēc normatīvā regulējuma, tiesu prakses un autoru viedokļu izpētes ir izteikts priekšlikums videonovērošanas (filmēšanas) definīcijai, kas līdz šim nebija definēta Latvijas normatīvajos aktos, kā arī citas normas. Nākotnē arvien pieaugs moderno videonovērošanas sistēmu izmantošana, tādējādi konkrēts videonovērošanas regulējums radītu lielāku juridisko noteiktību un skaidrību, un tas būtu absolūti nepieciešams tādā sensitīvā jomā kā videonovērošana. Maģistra darba kopējais apjoms ir 77 lapas.

Nowadays, video surveillance is a self-explanatory matter for everyone, as video cameras are located in both private and public places, which suggests if the protection of personal privacy is sufficiently ensured. At present, the Latvian regulatory framework has not yet developed complete personal data protection norms that would cover all aspects of video surveillance, for example, it is not clearly defined for sound recording along with video surveillance, for example at the workplace, except for Section 221 of the Criminal Procedure Law on secret audio control or video surveillance; video surveillance cameras that do not process data are not regulated, namely, video camera enclosures and inactive video surveillance cameras (these cameras mislead individuals by creating a false sense of security), no storage restriction has been set for video surveillance, however, other Member States of the European Union have defined a storage restriction in personal data protection legislation in accordance with Article 6 (2) of the General Data Protection Regulation. In its reply of March 4, 2022, the Data State Inspectorate of Latvia (hereinafter - the Inspectorate) indicated that the issue of video surveillance regulation has always been very topical. The Inspectorate has proposed a separate regulation which would encompass video surveillance within institutions and both legal and physical persons territories, clearly defining the requirements and rules for the performance of the referred to activities and determining liability for violations of these requirements and rules. The Ombudsman of the Republic of Latvia also supports the Inspectorate's proposal to develop a regulation of video surveillance. The aim of the master's thesis “Legal aspects of video surveillance as a form of personal data processing” is to analyze the processing of personal data and the purpose and application of principles in video surveillance, to assess the observance of personal data protection rights, to identify legal issues and to provide solutions. Following the regulatory framework, case law and research of the authors' opinions, a proposal has been made for the definition of video surveillance (filming), which has not been defined in Latvian regulatory enactments so far. Other new rules are also proposed. The use of modern video surveillance systems will continue to increase in the future, so a specific framework for video surveillance would provide greater legal certainty and clarity, which would be absolutely necessary in a sensitive area such as video surveillance. The total volume of the master's thesis is 77 pages.