Retas vēlīnas Laima slimības ādas izpausmes

Abstract

Laimas slimība ir viena no biežākām ar ērcēm pārnestam slimībām Eiropā, taču vēlīnās Laimas slimības ādas izpausmes ir reti sastopamas un pie tām pieder acrodermatitis chronica atrophicans. Pannikulīts ir ļoti reta Laimas slimības izpausme un ir publicēti tikai daži klīniskie gadījumi, kas apraksta šo patoloģiju pacientiem ar apstiprinātu Laimboreliozi. Šī klīniskā gadījuma analīze apraksta pacienti ar apstiprinātu Laimas slimību, kas manifestējās ar acrodermatitis chronica atrophicans un, iespējams, pannikulītu. 71-gadīga paciente atnāca ar sūdzībām par sāpēm kreisā apakšdelma muskuļos un hroniskām ādas krāsas izmaiņām. Pēc pacientes vārdiem pirmās sūdzības ir paradījušas 2016. gada vasarā: pietūkums, apsārtums un periodiskas sāpes kreisajā elkonī. Paciente noliedza alerģijas un iepriekš diagnosticētas ādas slimības, ieskaitot ādas onkoloģiju. Fizikālas izmeklēšanas laikā kreisā apakšdelma dorsālas virsmas āda bija sausa, plānāka, difūzi sārti violeta un ar cigarešu papīram līdzīgu izskatu. Uz kreisā apakšdelma dorsālas virsmas blakus ādas atrofiskai zonai bija konstatējams fokāls, labi norobežots hipopigmentācijas laukums ap 7-8 cm diametrā uz veselas ādas fona. Vēlīnas Laimas slimības diagnoze tika balstīta uz fizikālas izmeklēšanas atradni un seroloģiskiem izmeklējumiem uz Anti Borrelia burgdorferi antivielām. Tika nozīmēta ārstēšana ar perorālu doksiciklīnu 200 mg dienā 20 dienu laikā, papildus tika dotas rekomendācijas par turpmāku ērču kodumu profilaksi. Novērojot pacienti 6 mēnešus pēc nozīmētas terapijas, tika konstatēta lokāla stāvokļa uzlabošanas aina. Laimas slimības ādas izpausmes neaprobežojas ar migrējošo eritēmu, kas ir agrīnas lokalizētas Laimas slimības atradne. Acrodermatitis chronica atrophicans ir reti sastopams, taču Laimas slimība ir biežāka ar ērcēm pārnestām slimībām Eiropā un Latvijā, tāpēc acrodermatitis chronica atrophicans jāņem vērā kā diferenciāldiagnoze pie hroniskām ekstremitāšu ādas diskolorācijām. Ērces koduma noliegšana un migrējošās eritēmas trūkums pacienta anamnēze nav pietiekami, lai izslēgtu Laimas slimību, īpaši pacientiem ar monoartrītu anamnēzē. Šis klīniskais gadījums demonstrē, ka multidisciplinārai pieejai ir būtiska loma efektīvai diagnozes uzstādīšanai, lai pēc iespējas laicīgi uzsāktu slimības etioloģisko ārstēšanu.

Lyme disease is one of the most common tick-borne disease in Europe, however the cutaneous findings of late Lyme borreliosis are less commonly seen and they include acrodermatitis chronica atrophicans. Panniculitis is a very rare dermatological manifestation of Lyme borreliosis and there are only few published clinical cases demonstrating this condition in patients with confirmed Lyme borreliosis. This clinical case describes a Lyme disease patient with acrodermatitis chronica atrophicans and suspected panniculitis. A 71-year-old woman presented complaints of pain in her left forearm muscles and chronic skin discoloration of the left forearm. According to the patient, the first symtptoms appeared in summer 2016 and included localized redness, swelling and intermittent pain in her left elbow. The patient denied having had any prior diagnosed dermatological diseases and allergies. During the examination, the skin on the dorsal surface of the left forearm was thin, dry, wuth diffuse bluish-red discoloration and cigarrete paper-like appearance. Local well-defined hypopigmentation approximately 7-8 cm in diameter was also present adjacen to the region of atrophic skin. The diagnosis of late disseminated Lyme borreliosis was established on the grounds of physical examination and positive serological testing for Borrelia burgdorferi IgM and IgG antibodies The patient was treated with oral doxycyclin 200 mg a day for 20 days and was given recommendations for further preventions of tick bites. The signs of improvement in patient’s status localis were detected at follow up 6 months after receiving therapy. Skin manifestations of Lyme disease are not restricted to erythema migrans, which is a classic finding in early localized Lyme disease. Acrodermatitis chronica atrophicans is a rare condition, however, Lyme borreliosis is the most common tick borne disease in Europe as well as in Latvia, so it should be considered as a differential diagnosis in cases of chronic skin discoloration on extremeties. No history of previous tick bite and a lack of erythema migrans are not enough to rule out Lyme borreliosis, especially in patients with history of monoarthritis. This case demonstrates that multidisciplinary approach is essential to establish the diagnosis in more effecient manner in order to start the treatment as quick as possible.