Jaundzimušo hemangiomas (D18.0) lokālas terapijas ar propranolola gēlu efektivitāte atkarā no intervences uzsākšanas laika

Abstract

Kopsavilkums

Jaundzimušo hemangioma ir biežāk sastopamais labdabīgais audzējs bērnu vecumā. Ja atstāta neārstēta, vairumā gadījumu pēc veidojuma involūcijas fāzes ir sastopamas reziduālas sekas, kas var izraisīt kosmētiskus defektus vai pat funkcionālus un psiholoģiskus kaitējumus. Lokāli lietota beta blokatora terapija ir inovatīva metode ar labi pierādītiem pozitīviem efektiem un nenozīmīgiem riska faktoriem superficiālu hemangiomu proliferācijas fāzes nomākšanā un attiecīgi arī reziduālu seku mazināšanā vai pat novēršanā. Tomēr praksē aizvien plaši tiek pielietota nogaidīšanas taktika. Pētījuma mērķis - novērtēt, ka pacientiem ar diagnozi “jaundzimušo hemangioma” agrīnas intervences uzsākšana ar propranolola gēlu sniedz labāku efektu nekā vēlīna intervences uzsākšana. Tika veikts prospektīvs pētījums, kurā iekļāva 45 pacientus ar superficiālu jaundzimušo hemangiomu vecumā no viena līdz pieciem mēnešiem. Pacienti tika iedalīti piecās grupās attiecīgi pēc to vecuma mēnešos un visiem tika uzsākta lokāla terapija ar 3% propranolola gēlu. Pirms intervences uzsākšanas, pēc pirmā un pēc otrā terapijas mēneša, izmantojot meksametru, tika noteikts veidojuma eritrēmas indekss. Datu analizēšanai un terapijas efekta izvērtēšanai tika izmantotas pacientu eritēmas indeksa vidējās vērtības izmaiņas katras vizītes laikā un pacientu vecāku uzņemti veidojuma attīstības fotoattēli. Neatkarīgo izlašu salīdzināšanai tika izmantots Kruskal-Wallis tests. Tika salīdzināts gan pirmās un otrās, gan pirmās un trešās vizītes terapijas progress. Abu periodu salīdzinājumā tika atklātas statistiski nozīmīgas atšķirības eritēmas indeksa vērtību kritumā starp pacientu vecuma grupām. Pacientiem, kuriem terapija tika uzsākta viena mēneša vecumā eritēmas indeksa starpības mediāna starp pirmo un trešo vizīti bija 273(SD 89,6), bet divu mēnešu vecuma grupā 165(SD 42,1), savukārt piecu mēnešu vecuma grupā, eritēmas indeksa starpības mediāna starp pirmo un trešo vizīti bija vien 50(SD 28). Skat 4.3.att.(skat.5. pielikumu) Vidēji starp grupām eritēmas indeksa starpība starp pirmo un trešo vizīti bija 159,7, mazākā starpība bija 13 (5 mēnešu grupā) un lielākā starpība bija 417 (1 mēneša grupā). Pētījums pierāda, ka nogaidoša taktika nav ieteicama un ir svarīgi uzsākt atbilstošu terapiju agrīnā veidojuma proliferācijas fāzē. Pētījums sniedz iespēju aktualizēt jaundzimušo hemangiomas jaunāko terapijas rekomendāciju informācijas nodošanu šo pacientu aprūpē iesaistītajam medicīnas personālam (ģimenes ārsti, dzemdību speciālisti, pediatri, bērnu ķirurgi u.c.) lai , balstoties uz aktuālu, zinātniski pierādītu informāciju, tiktu pieņemts piemērots lēmums jaundzimušo hemangiomas pacientu terapijas izvēlē.

Abstract

Infantile hemangioma is the most common benign tumor of infancy. It is proved that if left untreated residual skin changes develop in the majority of cases. These changes can cause cosmetic defects or even functional impairment and psychological harm. Topical therapy with beta-adrenergic blockers is novel and effective therapy, especially in superficial infantile hemangiomas, with little to no side effects. However, despite these novel findings, the “watch and see” approach is still widely used among professionals. The aim of this study was to evaluate how intervention with topical propranolol gel affects the efficacy of treatment of Infantile hemangioma based on the age at the start of intervention. Prospective study included 45 patients aged one to five months. The patients were divided into five groups respectively by the age in months. Topical therapy with 3% propranolol gel was initiated to all patients. Before the start of intervention, after the first and the second month of treatment erythema index of infantile hemangioma was measured using a mexameter device. Changes in the median value of the erythema index during each visit and photographs taken by parents were used to analyze the data and evaluate the efficacy of treatment. The Kruskal-Wallis test was used to compare independent samples- the age at the start of the treatment and the value of erythema index during each visit. Significance was set at P less than 0.05 (two-tailed). The progress of both- first and second and first and third visit therapies was compared. A comparison of the two periods revealed statistically significant differences in the decrease of erythema index values ​​between patients in different age groups. In patients who started therapy at one month of age, the median difference in erythema index between the first and third visit was 273 (SD 89.6), and in the two-month-old age group the difference was 165 (SD 42.1), however, in the five-month-old age group, the median difference of erythema index between the first and third visits was only 50 (SD 28). See Fig.4.3. (see Annex 5) On average, the difference in erythema index between the first and third visits was 159.7, the smallest difference was 13 (observed in the 5-month-old group), and the largest difference was 417 (observed in the 1-month group). This study demonstrates that the “watch and see” approach is not recommended and that it is important to initiate appropriate therapy in the early proliferative phase. The study provides an opportunity to update the transfer of information on the latest recommendation for management of infantile haemangiomas to the medical staff involved in the care of these patients (GPs, obstetricians, pediatricians, pediatric surgeons, etc.) so that an appropriate decision can be made based on current, scientifically proven information.