Mikromelanomas – literatūras apskats par to klīniskajām un dermatoskopiskajām pazīmēm

Abstract

Mikromelanoma jeb maza izmēra melanoma zinātniskajā literatūrā biežāk definēta kā ādas melanoma ar izmēru diametrā 3 mm vai mazāk, kaut arī atsevišķās zinātniskajās publikācijās šo terminu lieto, ja melanomas izmērs diametrā ir 5 mm vai mazāk. Pēc pēdējiem literatūras datiem, aptuveni 5% no ādas melanomām ir līdz 6 mm diametrā un pēdējos gados novērojams šāda izmēra ādas melanomu incidences pieaugums. To skaidro ar pacientu izglītošanu un biežāku vēršanos pie dermatologa, venerologa gan profilaktisku pārbaužu nolūkos, gan gadījumos, kad parādās jauns ādas veidojums. Mikromelanomu diagnostiku sekmē arī arvien pieaugošā dermatoskopijas loma ādas veidojumu diagnostikā. Ādas melanomas prognoze lielā mērā ir atkarīga no tā, cik agrīni tā ir diagnosticēta un cik ātri tiek uzsākta efektīva radikāla ārstēšana pirms audzējs ir metastazējis, līdz ar to mikromelanomu diagnostika potenciāli var samazināt pacientu mirstību no audzēja. Pētījuma mērķis ir apkopot klīniskos un dermatoskopiskos kritērijus, kas ļauj diagnosticēt ādas mikromelanomas. Pētījuma pamatā ir zinātniskās literatūras datu ieguve septiņās elektroniskās datu bāzēs – PubMed, Wiley, Scopus, Web of science, Sciencedirect, EBSCOhost, Google Scholar – laika periodā no 20.01.2022. līdz 31.01.2022., izmantojot atslēgas vārdu “micromelanoma” un literatūras atlase atbilstoši pētnieciskā darba autora izvirzītajiem iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka mikromelanomas biežāk bija diagnosticētas sievietēm jeb vidēji sievietes bija 63,3% no pacientiem ar diagnosticētu mikromelanomu. Visvairāk mikromelanomas pacientu bija vecuma grupā no 40 – 49 gadiem. Klīniski tās biežāk bija redzamas kā tumši vai gaiši brūnas makulas 3– 4 mm diametrā uz apakšējām ekstremitātēm. Mikromelanomu diagnostikā biežāk pielietotās diagnostikas metodes bija klīniskā apskate un dermatoskopija – tai skaitā polarizētās gaismas un nepolarizētās gaismas. Biežāk pielietotais dermatoskopijas diagnostikas algoritms bija 7 punktu dermatoskopijas algoritms ar diagnostisko precizitāti 48,2 – 60,0%, bet ar augstāku precizitāti starp izmantotajiem dermatoskopijas diagnostiskajiem algoritmiem izcēlās Menzija metode, konkrēti tās diagnostiskā precizitāte bija 65,9%. Tomēr šāda diagnostiskā precizitāte mikromelanomu diagnostiskā ir suboptimāla un nenodrošina optimālu mikromelanomu diagnostiku pirmreizējās apskates laikā. Dermatoskopiskais raksts mikromelanomām bija ļoti dažāds – novēroja mikromelanomas ar špicoīdu, globulāru, retikulāru un arī bezstruktūru dermatoskopisko izskatu, no kurām špicoīdo sastapa visbiežāk. Pētījumos biežākās dermatoskopiskās pazīmes bija neregulāri izvietoti punkti/lodītes, atipisks tīklojums, atipiski plankumi un pseidopodijas, kas, pēc literatūras datiem, ir specifiskas melanomai. Retāk novēroja arī citas melanomai specifiskas pazīmes.

Micromelanoma, also called small size melanoma, in scientific literature is commonly defined as skin melanoma with size in diameter 3 mm or less, although in several scientific publications defined as skin melanoma with size in diameter 5 mm or less. Based on the latest literature data, approximately 5% of skin melanoma is up to 6 mm in diameter and in the last years there have been an increase in incidence of skin melanoma in this size, it is explained with factors, such as patient education and more frequent visits to dermatologist, venerologist for prophylactic measures and also in cases when new skin formation appears. The diagnostics of micromelanoma also had been promoted by dermoscopy, because its role as a diagnostic tool in skin formation diagnostics in recent years has significantly increased. Prognosis of skin melanoma mostly depends on how fast it was diagnosed and how fast effective radical treatment had been started before the cancer had spread to other parts of the body, so the diagnostics of skin micromelanoma can potentially decrease patient mortality from this cancer. The aim of this study is to identify clinical and dermoscopic features that help diagnose skin micromelanomas. Study was conducted by searching the data in seven electronical databases in time period form 20.01.2022. till 31.01.2022., using keyword “micromelanoma” and by selecting literature that matched the authors defined inclusion and exclusion criteria. The results of this study showed that micromelanomas most often were diagnosed in women, meaning that 63.3% were female patients from all the patients diagnosed with micromelanoma. Patients diagnosed with micromelanoma mostly were in the age group of 40 – 49 years. Clinically micromelanomas most frequently were seen as dark or light brown macules in diameter of 3 – 4 mm on the lower extremities. The most common diagnostic methods used for micromelanoma diagnostics were clinical evaluation and dermoscopy – polarised light and non polarised light. The most often used diagnostic dermoscopy algorithm was 7 – point checklist of dermoscopy with diagnostic accuracy of 48.2 – 60.0%, but amongst other diagnostic dermoscopy algorithms Menzies method had the highest diagnostic accuracy – it showed the diagnostic accuracy of 65.9%. However, diagnostic accuracy of this level is suboptimal in micromelanoma diagnostics and it does not provide optimal micromelanoma diagnostics in the first doctors appointment. Dermoscopic pattern for micromelanomas varies greatly – there were micromelanomas with spitzoid, globular, reticular and non-structural dermoscopic pattern, from these, spitzoid dermoscopic pattern was more commonly seen. In studies most frequently mentioned dermoscopic signs were irregular dots/globules, atypical network, atypical blotches, pseudopods, whom, according to literature data, are specific for melanoma. Less frequently were seen other melanoma specific dermoscopic features.