Funkcionālās magnētiskās rezonanses izmantošanas iespējas traukmes un baiļu diagnostikā pieaugušajiem.

Abstract

Ievads: Viena no mūsdienu gadsimta būtiskākajām problēmām ir strauji pieaugošā trauksmes un baiļu statistika. Šī iemesla dēļ, šo divu emociju diferencēšana pēdējos gados ir aktualizējusies gan pihoterapijā, gan neirozinātnēs. Liels ieguvums šo kognitīvo traucējumu atklāšanai un diferencēšanai ir neiroattēlveidošanas izmeklējumi, kā piemēram, funkcionālā magnētiskā rezonanse (fMRI), ar kuras palīdzību ir iespējams, konkrētu stimulu rezultātā, konstatēt aktivāciju galvas smadzeņu struktūrās. Svarīgs guvums nākotnē būtu, ja šāda neiroattēlveidošanas metode kļūtu par diagnostisko marķieri trauksmes un baiļu diagnosticēšanai un diferencēšanai, lai iespējami pasargātu cilvēkus no trauksmainiem dzīves apstākļiem un būtiski uzlabotu dzīves kvalitāti. Tas būtu svarīgi ne tikai cilvēkiem, kuriem jau ir trauksmes diagnoze, bet tas arī pasargātu tos, kuriem pastāv šāds risks. Mērķis: Noteikt baiļu un trauksmes diagnostikas un diferencēšanas iespējas, izmantojot funkcionālo magnētisko rezonansi. Metodes: Elektroniskajās datu bāzēs Science Direct, SAGE journals un Wiley Online Library tika meklēti tādi atslēgas vārdi kā functional magnetic resonance imaging OR functional MRI OR fMRI AND fear OR anxiety OR phobia OR specific phobia. No sākuma tika identificēti 125 zinātniskie raksti. Pamatojoties uz izslēgšnas kritērijiem, kopā literatūras aprakstā tika iekļauti 20 pētījumi, kas tapuši periodā no 2002. līdz 2022.gadam. Literatūras apskata izslēgšanas kritēriji bija vecums zem 18 gadiem, pētījumi ar dzīvniekiem un specifiskas ģeogrāfiskās grupas. Rezultāti un secinājumi: Trauksmes un baiļu diagnostikā, izmantojot fMRI, tika konstatēta dažādu galvas smadzeņu struktūru aktivitāte ar stimulācijas palīdzību. Ņemot vērā datu dažādību, netika atrastas būtiskas atšķirības vai korelācijas starp trauksmi un bailēm. Ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu saistībā ar trauksmes traucējumiem, izvēloties atlases ar lielāku dalībnieku skaitu vai izvēloties specifiskāku mērķa auditoriju, kā arī konkrētu fMRI veidu.

Introduction: One of the most important challenges of today's century is the rapidly growing anxiety and fear statistics. For this reason, the differentiation of these two emotions has become more relevant in recent years in both psychotherapy and neuroscience. A major benefit in detecting and differentiating these cognitive impairments is neuro-imaging studies, such as functional magnetic resonance imaging (fMRI), which provide a specific stimulus in human brain. An important benefit in the future would be if such a neural imaging method became a diagnostic marker for the diagnosis and differentiation of anxiety and fear in order to safely remove people from anxious life demands and improve their quality of life. This would be important not only for people who already have a diagnosis of anxiety, but also for those who are at risk. Aim: To determine the possibilities of diagnostics and differentiation of fear and anxiety using functional magnetic resonance imaging. Methods: The electronic databases Science Direct, SAGE journals, and Wiley Online Library searched for keywords such as functional magnetic resonance imaging OR functional MRI OR fMRI AND fear OR anxiety OR phobia OR specific phobia. From the beginning, 125 scientific articles were identified. Based on the exclusion criteria, a total 20 studies were included in the literature review conducted between 2002 and 2022. The exclusion criteria for the literature review were people under the age of 18, animal studies and specific geographical groups. Results and Conclusions: Diagnosis of anxiety and fear using fMRI was performed by stimulating the activity of various brain structures. Given the diversity of the data, no significant differences or correlations were found between anxiety and fear. There is a need for more research on anxiety disorders, with selections with a larger number of participants or a more specific target audience, as well as a specific type of fMRI.