Physical Activity as a Means to Manage Anxiety and Depression

Abstract

Anotācija

Šajā literatūras aprakstā tiek izpētītas likumsakarības starp garastāvokļa traucējumiem (trauksme, depresija) un fiziskās aktivitātes radītām garastāvokļa izmaiņām. Ir pietiekami daudz datu, kas liecina ka fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē ne tikai ķermeņa somatisko stāvokli, bet ir arī saistīta ar trauksmes un depresijas simptomu mazināšanos.

Anaerobās fiziskās aktivitātes iedarbība uz garīgo veselību ir mazāk izpētītā, nekā aerobo vingrinājumu ietekme. Katram fizisko vingrinājumu tipam ir raksturīgas individuālas priekšrocības, bet aerobie vingrinājumi tiek uzskatīti par pirmās izvēles metodi.

Pacientiem ar garīgās veselības problēmām ir grūti ievest intensīvus fizisko vingrinājumu režīmus savā ikdienas dzīvē. Ja tas tiek darīts pareizi, fiziskiem vingrinājumiem ir ilgtermiņa priekšrocības gan fiziskās formas uzlabošanā, gan arī garīgās veselības problēmu mazināšanā.

Annotation

In this review, we observe correlations and studies in-between mood disorders such as Anxiety and Depression, and how physical activity can be of significance in the management of such mood disorders. Physical activity has solid evidence on its benefit on the physical aspect of the human body. Along with the physical aspect, exercise has been correlated with a decrease in anxiety and depression.

Anaerobic exercise and its effects on mental health outcomes are less researched than aerobic training. The types of physical activity can be divided into variety of subdivisions, with all having their individual benefits, with aerobic exercise being the prevailing method of choice in management.

Practically, it is difficult for patients with severe mood disorders to implement intense regimes into their lifestyle. But if done so with time, the long-term effects can be long lasting and much more beneficial to their state of well-being in addition to the physical improvements.