Anestēzija pacientiem ar Covid-19 infekciju (literatūras apskats)

Abstract

Slimības apraksts un aktualitāte. Covid-19 ir infekcija, ko izraisa SARS-CoV-2, kuras ārstēšana ir vērsta uz simptomātisku terapiju. Vīruss ir radies 2019. gadā decembrī Ķīnā, kas pirms tam netika konstatēts cilvēkiem un salīdzinoši īsā laika posmā izplatījās visā pasaulē, kas liecina par tās augstā līmeņa kontagiozitāti. Transmisija visbiežāk notiek, kontaktējoties ar inficētāju, tai skaitā arī vienkārši runājot ar viņu, kā arī kontaktpersona var izplatīt vīrusu arī tad, kad nejūt simptomus jeb inkubācijas periodā. SARS-CoV-2 var izraisīt plaušu karsoni, sepsi, kā arī skart citus orgānus, veidojot multiorgānu bojājumu. Anesteziologiem, veicot endotraheālo intubāciju, ir ļoti liels risks inficēties ar šo vīrusu, līdz ar to radās aktuāla problēma: atrast veidu, kā varētu pasargāt medicīnas personālu, kuri pilda šo manipulāciju, no aerosolizācijas. Viens no risinājumiem bija Aerosola kaste (AK), kurai vēlāk tika radīti jauni analogi, dēvējot par jauno paaudzi. Darba mērķis. Izpētīt aerosola kastes veidus, to kontagiozitātes riska līmeni un intubācijas laika ietekmi uz operējamiem pacientiem ar COVID-19 infekciju pēc literatūras datiem. Materiāli un metodes. Literatūras apraksts. Rezultāti. AK iedarbība uz aerosolizācijas līmeni tika pierādīta, veicot eksperimentus ar manekeniem, kuriem tika simulēta “šķaudīšana”. Transmisija tika samazināta ārpus kastes, lai gan iekšā liekot rokas, lai veiktu endotraheālo intubāciju, tās tika kontaminētas, ko pārbaudīja ar ultravioleto (UV) gaismu. Pētījumi liecina, ka anesteziologi tērē mazāk laika, pielietojot vecās paaudzes AK endotraheālās intubācijas laikā, kas ir viens no faktoriem, kas apliecina tās vienkāršu izmantošanu. Endotraheālās intubācijas laiks visos eksperimentos bija lielāks, veicot to ar AK, nekā bez (vismaz 9 sekundes). Tas ir iemesls, kāpēc var rasties desaturācija, kā arī tika novēroti atkārtotie mēģinājumi. Tas pierāda, ka anesteziologiem, kuri vēlas veikt endotraheālo intubāciju, izmantojot AK, vajag praktizēt to pašu sākumā ar manekeniem. Literatūras dati liecina, ka laringoskopa izvēle, veicot intubāciju ar AK, var būt pilnīgi atkarīga no paša anesteziologa, jo ne Makintošs, ne video laringoskops (VL) pētījumos nepierādīja savu efektivitāti pār otru uz 100%, respektīvi rezultāti ir atšķirīgi. Secinājumi. AK var tikt pielietotas ar mērķi, lai pasargātu anesteziologus no kontaminācijas riska, veicot endotraheālo intubāciju. Jārēķinās ar to, ka šī manipulācija aizņems vairāk laika. Laringoskopa izvēle neietekmē efektivitāti, veicot endotraheālo intubāciju pacientiem ar AK, bet ietekmē kastes izvēle, kas ir vecās paaudzes AK.

Background. Covid-19 is an infection caused by SARS-CoV-2 and whose treatment is symptomatic. The virus, which had not been detected in humans before, originated in December 2019 in China, and spread around the world in a relatively short period of time, indicating a high level of contagiosity. Transmission most often occurs through contact with an infectious person, including simply talking with him or her. The contact person can spread the virus during the incubation period and even when no symptoms are detected. SARS-CoV-2 can cause pneumonia, and sepsis, as well cause multiorgan damage in other organs. Anesthesiologists are at a very high risk of becoming infected with the virus during endotracheal intubation, so there is a pressing problem of finding a way to protect the medical staff from aerosolization when they are performing this manipulation. One solution was the Aerosol Box (AB), for which new analogues were later developed, called the new generation. Objective: To investigate the types of aerosol boxes, their contagion risk and the effect of intubation time on operated patients with COVID-19 according to the literature review. Methods. Literature review. Result. The effects of the AB on the level of aerosolization were demonstrated in experiments with simulated 'sneezing' dummies. The transmission was lessened outside the box, however, the test by ultraviolet (UV) light proved that hands became contaminated when placed inside for endotracheal intubation. The studies show that anesthesiologists spend less time using the old generation of aerosol box during endotracheal intubation, which is one of the factors that confirm the ease of their use. Endotracheal intubation time was longer in all experiments with the AB than without (at least 9 seconds). This is why desaturation can occur and repeated attempts have been observed. This demonstrates that anesthesiologists wishing to perform endotracheal intubation using the AB need to practice this with dummies at first. The literature suggests that the choice of laryngoscope for intubation with the AB may be entirely up to the anesthesiologist himself, as neither the Macintosh nor the video laryngoscope (VL) has been shown to be 100% effective in the studies, and the results vary. Conclusions. AB can be used to protect anesthesiologists from the risk of contamination during endotracheal intubation. However, it must be taken into account that this manipulation takes more time. Laryngoscope selection does not influence the effectiveness of performing endotracheal intubation in patients with AB, but is affected by box selection, which is the old generation of AB.