Dzīvildze pēc plaušu artēriju trombembolijas: vienas klīniskās univesitātes slimnīcas dati

Abstract

Plaušu artēriju trombembolija (PATE) ir salīdzinoši biežs kardiovaskulārs sindroms. Ar to Eiropas Savienībā saskarās aptuveni 95 personas 100 000 lielā iedzīvotāju populācijā. Kad noris plaušu artēriju oklūzija ar embolizējušos trombu, attīstās dzīvībai bīstami ietekmējoša situācija. Pacientu turpmākās dzīves kvalitāte un prognoze ir atkarīga no PATE norises gaitas, ārstēšanas kvalitātes un diagnozes uzstādīšanas laika. Aptuvenā mirstība pēc PATE ir 15%, rekurence var veidoties līdz pat 30% gadījumu. Pētījuma mērķis ir veikt sekundāru datu analīzi no REITE reģistra datubāzes, analizējot plaušu artēriju trombembolijas diagnosticēto pacientu dzīvildzi VSIA “Paula Stradiņa Klīniskas universitātes slimnīcā”. Pētnieciskais darbs sastāv no divām daļām, proti, teorētiskās daļas un empīriskās daļas. Teorētiskās daļas ietvaros tika izskatīta un analizēta PATE epidemioloģija, etioloģija, predisponjējošie faktori, klīniskās izpausmes, diagnostika, komplikācijas, prognoze un plaušu embolijas smaguma pakāpes indekss (Pulmonary Embolism Severity Index – PESI), ar kura palīdzību var prognozēt pacieta mirstības risku pacientiem ar apstiprinātu PATE diagnozi. Empīriskajā daļā, statistiski analizējot, tiek aprakstīti PATE pacientu dzīvildzes ietekmējošie faktori. Sekundāras datu analīzes veikšanā tika apskatīti 558 pacienti, kuri tika iekļauti RIETE reģistra datubāzē VSIA “Paula Stradiņa Klīniskas universitātes slimnīcā” ar apstiprinātu PATE diagnozi laika periodā no 2014. gada jūnija līdz 2020. gada decembrim. Iegūtie rezultāti darba gaitā uzrādīja, ka PATE mirstības risks paaugstinās (PATE pacientu dzīvildze samazinās) pieaugot pacientu vecumam. Nozīmīgākie riska faktori, kas samazina pacientu dzīvildzi pēc PATE, ir vēzis, ar kuru mirstības risks pieaug par 4,84 reizēm, imobilitāte, kas ilgst četras dienas vai ilgāk, ar kuru mirstības risks paaugstinās par 3,46 reizēm, un priekškambaru fibrilācija, kas mirstības risku paaugstina par 2,37 reizēm.

Pulmonary embolism (PE) is a relatively common cardiovascular syndrome. Approximately 95 people of 100 000 in the European Union face PE. When the pulmonary arteries are occluded with an embolized thrombus, a life-threatening status develops. The quality and prognosis of patients' future life depends on the course of the PE, the quality of treatment and the time at which patient is diagnosed. Mortality after PE is approximately 15%, recurrence is occurring in up to 30% of cases. The aim of the study is to perform secondary data analysis from the REITE registry database, analyzing the survival of patients diagnosed with pulmonary artery thromboembolism at the Pauls Stradiņš Clinical University Hospital. The research work consists of two parts – the theoretical part and the empirical part. In the theoretical part the epidemiology, etiology, predisposing factors, clinical manifestations, diagnosis, complications, prognosis and Pulmonary Embolism Severity Index (PESI), which can be used to predict the risk of mortality in patients with confirmed PE diagnosis, was examined and analyzed. The empirical part describes the factors influencing the survival of PE patients by statistical analysis. Secondary data analysis was performed on 558 patients who were included in the RIETE register database at Pauls Stradiņš Clinical University Hospital with a confirmed diagnosis of PE in the period from June 2014 to December 2020. The results obtained in the course of the work showed that the risk of PE mortality increases (the survival rate of PE patients decreases) with increasing age. The most important risk factors that reduce patients' survival after PE are cancer, which increases the risk of death by 4.84 times, immobility that lasts for four days or more, which increases the risk of death by 3.46 times, and atrial fibrillation, which increased the risk of death by 2.37 times. Keywords: PE, survival, risk factors, PESI scale, RIETE register.