Klīniskā gadījuma analīze: Covid-19 un difūza B šūnu Ne-Hodžkina limfoma ar smagu sekundāru imūnsupresiju.

Abstract

Ievads. Difūzā lielo B šūnu limfoma ir visizplatītākais ne-Hodžkina limfomas histoloģiskais apakštips, un tā ārstēšanā tiek izmantota ķīmijterapija, monoklonālās antivielas (piemēram, rituksimabs jeb Rituximab), autologo hematopoētisko šūnu transplantācija. Rituksimabs nomāc antivielu veidošanos, tāpēc tas bieži ir saistīts ar imūnsupresiju. COVID-19 ir infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Pacientiem ar imūnsupresiju pastāv ilgstošas infekcijas risks, jo organismā netiek ražotas antivielas pret SARS-CoV-2. Gadījuma apraksts. Pacientam 2019. gadā histoloģiski apstiprinātā difūzā B-šūnu ne-Hodžkina limfoma, saņēma trīs ķīmijterapijas kursus saskaņā ar R-CHOP protokolu un vēlāk divus ķīmijterapijas kursus saskaņā ar R-DHAP protokolu. 2020. gada maijā autologo hematopoētisko šūnu transplantāciju. 2020. gada decembrī pēdējā mērķterapija ar rituksimabu. 2021. gada janvārī pacientam bija pozitīvs Covid-19 tests. Pacients trīs reizes bijis stacionēts ar sūdzībām par febrilu temperatūru līdz 39,5 °C un elpas trūkumu. Ārstēšanai tika izmantota plaša spektra antibakteriālā terapija, mazmolekulārie heparīni, antivirālā terapija ar remdesiviru (Remdesivir) un metilprednizolons. Divus mēnešus pēc inficēšanās pacientam tā arī neizveidojās SARS-CoV-2 antivielas, turklāt viņa stāvoklis neuzlabojās. Pēc Rīgas Austrumu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija lēmuma pacientam tika uzsākta konvalescentas plazmas terapija. Uz to laiku Latvijā anti-SARS-CoV-2 monoklonālās antivielas nebija pieejamas. Pēc saņemtās terapijas pacienta serumā tika konstatētas IgG antivielas pret SARS-CoV-2 un, stāvoklim uzlabojoties, viņš tika izrakstīts no slimnīcas. Kopsavilkums. Klīniskais gadījums sniedz informāciju par Covid-19 infekcijas norisi pacientam ar ne-Hodžkina limfomu un smagu imūnsupresiju pēc mērķterapijas ar rituksimabu. Gadījums atspoguļo ārstēšanas taktiku pirms gada - 2021. gada sākumā. Terapija ar imunoglubulīniem un konvalescentu plazmu palīdzēja pacientam izveseļoties. Secinājums. Ārstējot pacientus ar Covid-19 un imūnsupresiju, var tikt apsvērta ārstēšanas taktika, izmantojot konvalescentas plazmas transfūzijas un imūnglobulīnus. Mūsdienās ir pieejamas monoklonālās antivielas pret SARS-CoV-2 un ir ieteicamas pacientiem ar imūnsupresiju, kuriem ir pirmie inficēšanās simptomi ar Covid-19.

Introduction. Diffuse large B cell lymphoma is the most common histologic subtype of non-Hodgkin lymphoma and had treated by chemotherapy, targeted therapy (Rituximab), autologous hematopoietic cell transplantation. Rituximab supresses antibodies production, therefore, is frequently associated with immunosuppression. Rituximab preferentially depletes and reduces B cells. Recovery of B cell counts takes 6 to 9 months after the completion of therapy. COVID-19 is an infectious disease caused by the SARS-CoV-2 virus. Patients with immunosuppression are at risk for prolonged infection because antibodies have not been produced in the body for SARS-CoV-2. Case description. In 2019, histologically confirmed diffuse B-cell non-Hodgkin's lymphoma, received three courses of chemotherapy according to the R-CHOP protocol, and later two courses of chemotherapy according to the R-DHAP protocol. In 2020 May, autologous hematopoietic cell transplantation treatment. In 2020 December, Last cancer treatment with Rituximab 700mg. In 2021 January, the patient had a positive Covid-19 test. The patient had been hospitalized three times with complaints of febrile temperature up to 39.5 °C and shortness of breath. Used treatment was broad-spectrum antibacterial therapy, low molecular weight heparins, Remdesivir, Methylprednisolone. The patient had not developed antibodies to the virus within two months of infection. In addition, his condition isn't improving. The council of doctors of Latvia’s University hospitals - Riga East Clinical University Hospital, Pauls Stradiņš Clinical University Hospital and the country's head infectious disease specialist, Professor U. Dumpis, decided further patient treatment. Convalescent plasma transfusions therapy had used after consultation. For that time in Latvia Anti-SARS-CoV-2 monoclonal antibodies weren't available. He started to develop IgG antibodies to SARS-CoV-2. The patient's condition improved; he had discharged from the hospital. Summary. This case portrays a combination of Covid-19 disease and non-Hodgkin's lymphoma with severe immunosuppression after targeted therapy with Rituximab. Also, it shows treatment management one year ago. Treatment with convalescent plasma transfusions and immunoglobulins were successful for patient in case report. Conclusion. Clinicians could consider this possible treatment with convalescent plasma transfusions and immunoglobulins when managing patients with immunosuppression. Nowadays Anti-SARS-CoV-2 monoclonal antibodies are available. These are recommended for immunosupressed patients who are infected Covid-19.