Atvērta arteriālā vada stentēšana pulmonālās asinsrites nodrošināšanai no tā atkarīgo iedzimto sirdskaišu gadījumos.

Abstract

Atvērta arteriālā vada nodrošināšana atsevišķu iedzimtu sirdskaišu gadījumos ir absolūti nepieciešama paliatīva procedūra bērna izdzīvošanai līdz iespējams veikt radikālu operāciju. Saglabāt atvērtu arteriālo vadu iespējams medikamentozi vai veicot arteriālā vada stentēšanu. Stenta ievietošanai iespējamas izmantot dažādu asinsvadu pieejas, par tradicionālu tiek uzskatīta transfemorāla pieeja, taču mūsdienās arvien biežāk tiek pielietota arī transkarotidāla un transaksilāra pieeja. Šī pētījuma mērķis bija apkopot datus par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacientiem, kuriem veikta transkarotidāla atvērta arteriālā vada stentēšana, lai izvērtētu šīs manipulācijas īstermiņa un ilgtermiņa efektus. Pētījums tika veikts retrospektīvi, apkopojot datus no to pacientu medicīniskās dokumentācijas, kuriem laika posmā no 2013. līdz 2020.gadam Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta atvērta arteriālā vada stentēšana izmantojot transkarotidālu pieeju. Pētījuma ietvaros tika apkopoti un analizēti pacientu demogrāfiskie un klīniskie dati, operācijas apraksti un agrīnie un vēlīnie tās rezultāti, balstoties uz pacientu stāvokļa uzlabošanos uzreiz pēc stenta ievietošanas un follow-up doplerogrāfiju rezultātiem kakla asinsvadiem vairākus gadus pēc transkarotidālas atvērta arteriālā vada stentēšanas. Iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar citās valstīs veiktiem līdzīgiem pētījumiem un pieejamo literatūru. Pētījumā tika iegūti rezultāti, kas apstiprina atvērta arteriāla vada stentēšanas efektu kā paliatīvai procedūrai un prostaglandīna E1 (PGE1) infūziju alternatīvai. Skābekļa saturācija asinīs pēc stenta ievietošanas pieauga 100% gadījumu, savukārt vidējais laktāta līmenis pacientu asinīs samazinājas no vidēji 2,3 mmol/L (1,31-3,72 mmol/L) uz 2,2 mmol/L (1,28-4,81 mmol/L), kas definējams kā veiksmīgs operācijas iznākums. Doplerogrāfijas izmeklējumā kakla asinsvadiem izmaiņas karotīdās artērijas tika atrastas 25% gadījumu, taču šis izmeklējums tika veikts tikai pusei no pētījuma populācijas. Transkarotidāla pieeja, balstoties uz šī pētījuma rezultātiem, citos pētījumos pierādīto un literatūrā aprakstīto, ir droša un efektīva metode atvērta arteriālā vada stentēšanai, taču pēc šādas operācijas veikšanas kā viena no biežākajām ilgtermiņa sekām ir minama asinsvadu stenozes attīstība. Šī pētījuma dalībniekiem stenoze klīniski neizpaudās, tomēr, lai izdarītu ģeneralizētus secinājumus par transkarotidālas pieejas ilgtermiņa efektiem un rezultātiem, būtu nepieciešama lielāka pētījuma populācija, ko ņemot vērā Latvijas ierobežoto pediatrisko populāciju, ir apgrūtināti nodrošināt.

Keeping ductus arteriosus patent in case of duct dependent congenital heart disease is critical for surviving of the child until it is possible to do the radical surgery. Patency of the ductus arteriosus can be maintaned by use of prostaglandin E1 or use of stent. For placing of stent different vascular approaches can be used. Femoral approach is considered as traditional but nowadays both carotid and axillary artery access is used. Aim of this research was to gather data of children who have had ductus arteriosus stenting surgery using carotid aproach in Children’s Clinical University Hospital in time period from year 2013 until year 2020. This is a retrospective research where the data was collected from patients’medical histories. In scope of this research such data as patients’ demographics, surgery reports, early and late outcomes, complications and results of follow-up dopplerography ultrasound imaging for neck blood vessels were collected and analysed. Analysed data was then compared with results of researches done in different countries and available literature. Results of this research showed ductus arteriosus stenting efficacy as palliative surgery and alternative to prostaglandin E1 infusions. Oxygen saturation in patients’ blood increased in 100% cases, but mean lactate level decreased from 2,3 mmol/L (1,31-3,72 mmol/L) to 2,2 mmol/L (1,28-4,81 mmol/L), which both indicates a good outcome of the surgery. Follow-up doppler ultrasonography was done for half of the patients and changes in carotid arteries were found in two of them or 25% of reaearch participants altogether. Based on this research, other published studies and available literature carotid artery approach for stenting of ductus arteriosus is an effective and safe method. As the most common long term complication can be named stenosis of the blood vessel used for access and the most common early complication is restenosis of ductus arteriosus.