Latvijas medicīnas studentu zināšanas par miega medicīnu un miega traucējumiem.

Abstract

Ievads. Kvalitatīvs miegs veicina visa organisma normālu darbību, nodrošinot gan psihisko, gan fizisko veselību. Pēc daudzu ārvalstu pētījumu rezultātiem, ārstiem un medicīnas studentiem trūkst zināšanu par miega medicīnu. Medicīnas studiju laikā informācija par miega traucējumu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī nekvalitatīva miega saistību ar citiem veselības traucējumiem, ir ierobežota. Ārstu nepietiekamas zināšanas miega medicīnā var būt saistītas ar novēlotu miega traucējumu diagnosticēšanu un atbilstošu ārstēšanu, kas ievērojami samazina pacientu dzīves kvalitāti un paaugstina citu nopietnu slimību attīstības risku. Darba mērķis. Noskaidrot Latvijas medicīnas studentu zināšanas par miega medicīnu un ar miegu saistītiem traucējumiem. Materiāli un metodes. Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, kurā aptaujāti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas “Medicīna” un “Pediatrija” un Latvijas universitātes studiju programmas “Ārstniecība” studenti. Zināšanas tika pārbaudītas ar standartizētu zināšanu par miegu novērtēšanas instrumentu ASKME (Assessment of Sleep Knowledge in Medical Education), kurā tika iekļauti 30 jautājumi par miega fizioloģiju, visbiežākajiem miega traucējumiem un ar miega traucējumiem saistītajām patoloģijām. Anketā tika iekļauti arī jautājumi par sociāldemogrāfiskiem datiem un papildus vispārīgi jautājumi par miega medicīnu. Anketa tika izplatīta elektroniski, sadarbojoties ar RSU un LU studiju gadu vecākajiem. Iegūtie dati tika analizēti, izmantojot aprakstošās un analizējošās statistikas metodes ar MS Excel un IMB SPSS datu apstrādes programmām. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 118 RSU medicīnas studenti. Tikai 7,6% respondentu novērtēja savas zināšanas miega medicīnā kā “labas”, savukārt 44,9% savas zināšanas vērtē kā vājas. Augsts zināšanu līmenis (vismaz 60% pareizu atbilžu) bija 32,2% respondentu. Visaugstākās zināšanas respondenti parādīja par miega fizioloģijas jautājumiem - vidēji 55,4% (SD ± 20). Ir novērota statistiski nozīmīga saistība starp respondentu pašvērtējumu par zināšanām miega medicīnā un rezultātu sadalījumu augstu rādītāju (≥ 60%) un zemu rādītāju (<60%) grupās (p=0,003). Secinājumi. RSU medicīnas studentu zināšanas miega medicīnā ir nepietiekamas, bet ir augstākas nekā citu valstu iepriekš veiktos pētījumos.

Introduction. Sleep affects all of the organ systems in one’s body, thus high-quality sleep provides both physical and mental health. According to many foreign researches medical doctors and students have lack of knowledge of sleep medicine. During studying in medical school there is not enough material on diagnostics and treatment and correlation of sleep disorders with other serious health issues. As a result, sleep disorders are often misdiagnosed and mistreated, which leads to increased morbidity and mortality. Objectives. A key objective of this study was to estimate the knowledge of Latvian medical students on sleep medicine and sleep related disorders. Materials and methods. A cross-sectional study was performed and involved medical students of Riga Stradins University and Latvian University. Knowledge of sleep medicine was estimated by a standardized instrument for assessing sleep knowledge in medical education - ASKME (Assessment of Sleep Knowledge in Medical Education), which contained questions about sleep physiology, the most common sleep disorders and sleep disorder related pathologies. The socio-demographic questions and general questions on sleep medicine were also included in the survey. The survey was distributed to students electronically by contacting group and study year seniors of RSU and LU.. Data were collected and analyzed in Microsoft Excel and IMB SPSS Statistics programmes using descriptive and inferential statistical methods. Results. A total of 118 RSU medical students completed the survey. Only 7.6% of respondents evaluated their knowledge of sleep medicine as "good", whereas 44,9% of respondents evaluated their knowledge as “poor”. High level of knowledge (at least 60% correct answers) had 32.2% of respondents. The best results were shown in sleep physiology questions - mean score 55,4% (SD ±20). There is a statistically significant association between the result group and students’ self-evaluation of their level of knowledge in sleep medicine (p=0,003). Conclusions. The knowledge of RSU medical students of sleep medicine is insufficient, but it is higher than in previous research in other countries.