Ftalātu ietekme uz aptaukošanos

Abstract

Ievads. Ftalāti ir ķīmiskas vielas- plastifikatori, kas viegli izdalās apkārtējā vidē un caur vairākiem ceļiem nokļūst cilvēka organismā, izraisot nelabvēlīgas sekas. Pēdējās desmitgadēs liekā svara un aptaukošanās ātri augošā izplatība, aicina domāt, ka vidē nonākušās ķīmiskās vielas caur kompleksiem mehānismiem rada organismā obesogēnu efektu. Mērķis. Analizēt ftalātu ietekmi uz cilvēku aptaukošanos dažādās vecuma grupās un ar to saistītos mehanismus. Materiāli un metodes. Literatūras apskats iekļauj 74 avotus no mācību grāmatām, zinātniskām publikācijām un interneta resursiem. Informācija tika meklēta datubāzēs ClinicalKey, PubMed, ScienceDirect pēc atslēgvārdiem “phthalate”, “endocrine disrupting chemicals”, “obesogens”, “obesity”, “overweight”, “body mass index”, “waist circumference”, “fat”, “growth”, “metabolic syndrome”, “cardiometabolic”, “metabolism”, “mechanism”. Galvenie rezultāti. Ftalāti organismā nokļūst norijot caur gastrointestinālo traktu, dermāli, inhalējot un caur medicīniskām manipulācijām. Obesogēnie mehānismi visticamāk ietver saistīšanos ar šūnu kodolu receptoriem (galvenokārt PPARγ), izraisot hormonālu disbalansu un epiģenētiskas izmaiņas, ko var nodot nākamajām paaudzēm. Epidemioloģiskie pētījumi par ftalātu ietekmi uz aptaukošanos ir pretrunīgi gan prenatālā, gan bērnu un pusaudžu, gan pieaugušo vecuma grupā, rezultātiem norādot gan uz pozitīvu asociāciju, gan negatīvu, kā arī asociācijas neesamību atkarībā no attiecīgā ftalāta metabolīta un pētījuma. Secinājumi. Pieejamie pētījumi nav pietiekami, lai apgalvotu, ka cilvēkiem palielināta ftalātu koncentrācija organismā izraisa lieko svaru, aptaukošanos, neskatoties uz to, ka in vitro un in vivo pētījumi norāda uz ftalātu obesogēnu efektu.

Introduction. Phthalates are group of chemicals called plasticizers. They easily disperse into the environment and through multiple pathways enter the human body causing various adverse effects. The rapidly growing prevalence of overweight and obesity in recent decades suggests that chemicals released into the environment through complex mechanisms have an obesogenic effect on the body. Aim. To analyze the effect of phthalates on human obesity in different age groups and related mechanisms. Materials and methods. Literature review includes 74 sources from textbooks, scientific publications and internet resources. Information was searched in the databases ClinicalKey, PubMed, ScienceDirect by keywords “phthalate”, “endocrine disrupting chemicals”, “obesogens”, “obesity”, “overweight”, “body mass index”, “waist circumference”, “fat”, “growth”, “metabolic syndrome”, “cardiometabolic”, “metabolism”, “mechanism”. Key results. Phthalates enter the body by ingestion, dermal absorbtion, inhalation and medical manipulations. Obesogenic mechanisms are likely related to binding to cell nuclear receptors (mainly PPARγ), leading to hormonal imbalances and epigenetic changes that can be transgenerational. Epidemiological studies on the effects of phthalates on obesity are inconsistent in the prenatal, pediatric, and adult age groups, pointing to both positive and negative association as well as no associations depending on the specific phthalate metabolite and study. Conclusions. The available studies are not enough to conclude that increased levels of phthalates in humans cause overweight and obesity, though in vitro and in vivo studies suggest obesogenic effect.