Holangiokarcinomas pacientu ārstēšanas rezultāti

Abstract

Holangiokarcinoma ir visbiežāk sastopamais žults ceļu ļaundabīgais audzējs. Holangiokarcinomas izraisa aptuveni 20% nāves gadījumus no visiem aknu un žults ceļu vēžiem, kas ir 13% no kopējās vēža izraisītās mirstības visā pasaulē. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka pēdējās desmitgades laikā tās sastopamība Rietumvalstīs ir palielinājusies. Holangiokarcinoma nav viena no biežākajām vēžu tipa slimībām, bet pamatojoties uz SPKC datiem, pacientu skaits ar SSK-10 diagnozes kodu 22.1 Latvijā no 1980. gada līdz 2017. gadam ir palielinājies no diviem līdz 48 jauniem gadījumiem. ASV holangiokarcinomas incidence ir vismaz 8000 jaunu gadījumu katru gadu. Amerikas vēžu asociācija apgalvo, ka šis skaitlis, iespējams, ir vēl lielāks neprecīzas diagnostikas dēļ. Darba mērķis: Izvērtēt holangiokarcinomas pacientu ārstēšanas rezultātus. Tika atlasīti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 57. ķirurģijas nodaļā stacionētie pacienti laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam ar diagnozes kodu C 22.1 pēc SSK-10 slimību klasifikatora. Tika atlasīti 45 pacienti, kas stacionēti pirmreizēji, kā arī fiksētas atkārtotas stacionēšanas reizes. Kopumā izskatītas 86 vēstures. Pētījumā tika fiksēts pacientu vecums, dzimums, stacionēšanas ilgums, stacionēšanas kārta, kopēja bilirubīna līmenis stacionēšanas sākumā un izrakstoties, onkoloģisko marķieru rādītāji, diagnoze, diagnostikas veids, kā arī pielietota ārstēšana un iznākums, laiks no pirmreizējas stacionēšanas reizes līdz exitus letalis. Veicot pētījumu tika secināts, ka slimība vienlīdz bieži skar vīriešus un sievietes, vecumposmā no 60-70 gadiem. Visbiežāk holangiokarcinomu diagnosticē pielietojot radioloģiskās diagnostikas metodes. Holangiokarcinomas diagnostikai tiek izmantoti onkoloģiskie marķieri, kuru vērtības variē atkarībā no dzimuma. Laboratori analizējot pacientu rādītājus, kopējā bilirubīna līmenis iestājoties stacionārā ir 198,0 μmol/L, izrakstoties ir vērojama pozitīva dinamika, bet kopēja holesterīna rādītājs vel joprojām ir palielināts. Lielākā daļa pacientu tiek stacionēti neatliekami. Stacionēšanas laikā tiek pielietota ķirurģiska vai paliatīvā terapija, atkarībā no holangiokarcinomas izplatības. Pacientu stacionēšanas ilgums variē no vienas dienas līdz mēnesim. Trešdaļai pacientu ir nepieciešama atkārtota stacionēšana akūtu stāvokļu kupēšanai. Apmēram trešdaļa pacientu mirst stacionēšanas laikā, pārējiem pacientiem iznākums uz pētījuma veikšanas brīdi nav zināms.

Cholangiocarcinoma is the most common malignancy of the biliary tract. Cholangiocarcinoma accounts for approximately 20% of all liver and biliary tract cancer induced deaths, or 13% of all cancer deaths worldwide. Epidemiological studies show that the prevalence of cholangiocarcinoma in the West has increased over the last decade. Cholangiocarcinoma is not one of the most common cancers, but based on SPKC data, the number of patients with ICD-10 diagnosis code 22.1 in Latvia has increased from two to 48 new cases from 1980 to 2017. The incidence of cholangiocarcinoma in the United States is at least 8,000 new cases each year. The American Cancer Association claims that the number of new cases is probably even higher due to inaccurate diagnosis. Aim of the study: To evaluate the results of treatment of cholangiocarcinoma patients. Patients hospitalized in the 57th Department of Surgery of Pauls Stradins Clinical University Hospital in the period from 2018 to 2021 with diagnosis code C 22.1 according to the ICD-10 disease classification were selected. Forty-five patients who were hospitalized for the first time were selected and re-hospitalizations were recorded. A total of 86 histories were reviewed. The study included patients age, gender, hospitalization time, total bilirubin at baseline and on discharge, oncological markers, type of cholangiocarcinoma, diagnostic method, treatment and outcome, time from first hospitalization to exitus letalis. The study concluded that the disease affects men and women equally often between the ages of 60 and 70. Cholangiocarcinoma is most often diagnosed by radiological methods. For the diagnosis of cholangiocarcinoma, oncological markers are used, the values of which vary according to gender. Laboratory patient analysis of total inpatient bilirubin was 198.0 μmol / L, with positive dynamics at discharge, nevertheless, total cholesterol was still elevated. Most patients needed emergency hospitalization. Surgical or palliative care is used during hospitalization. The period of hospitalization of patients varies from one day to a month. One third of patients require re-hospitalization for acute conditions. About a third of patients die during hospitalization, and the outcome is unknown in the remaining patients at the time of the study.