Maiņu darbs kā metabola sindroma riska faktors

Abstract

Ievads: Ņemot vērā medicīnas personāla lielo noslodzi un maiņu darbu, salīdzinājumā ar citām nozarēm, ir lielāka iespēja attīstīties metabolajam sindromam. Lai gan maiņu darba ietekme uz veselību nav plaši pētīta, pierādījumi liecina, ka tas var ietekmēt vielmaiņas līdzsvaru un izraisīt aptaukošanos un citus vielmaiņas traucējumus. Miega trūkums, diennakts desinhronizācija un uzvedības izmaiņas uzturā, un fiziskajās aktivitātēs ir vieni no visbiežāk minētajiem faktoriem pētījumos par saistību starp nakts darbu un vielmaiņas traucējumiem.

Darba raksturojums un mērķi: Pētnieciskā darba ietvaros tiks sniegts priekšstats par maiņu darbu kā riska faktoru metabolajam sindromam medicīnas darbinieku vidū. Īpaša uzmanība tiks pievērsta maiņu darba ietekmei uz medicīnas darbinieka veselību. Darba mērķis ir paplašināt zināšanas un noskaidrot vai maiņu darbs ir riska faktors metabola sindroma attīstībai medicīnas darbinieku vidū.

Metodes: Darbā tika izmantota medicīnas darbinieku anketēšana interneta vidē. Petījuma dalībnieki tika intervēti, izmantojot aptaujas anketu (skatīt pielikumu). Aptauja bija pilnīgi anonīma un tajā iegūtie dati tika izmantoti tikai mana pētnieciskā darba izstrādei. Aptaujas anketa sastāvēja no 26 jautājumiem. Anketas jautājumi sastāvēja no manis pašas izveidotiem 26 jautājumiem, par maiņu darbu, nostrādāto stundu skaita un pats svarīgākais no metabola sindroma diagnostiskajiem kritērijiem. Dati, kuri tika iegūti interneta vietnē, tika apkopoti un analizēti izmantojot Microsoft Excel 2016 un IBM SPSS Statictics 22 datorprogrammu. Balstoties uz iegūto datu veidu, tika lietotas matemātiski statistiskās analīzes metodes: salīdzināšana, grupēšana, vidējo, mediāno un Hī kvadrāta testu.

Rezultāti: Vienīgais rādītājs, kas nedaudz parādīja vieglu datu atšķirību ir glikozes līmenis asinīs, tukšā dūšā. 7.1% (n=9) diennakti strādājošajiem respondentiem un 6.4% (n=3) jaukti strādājošajiem respondentiem ir tieksme uz glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs, tukšā dūšā.

Secinājumi: Pēc mana pētnieciskā darba iegūtajiem datiem var secināt, ka mana izvirzītā hipotēze, par to ka maiņu darbs ir riska faktors metabolajam sindromam nav apstiprinājusies. To pierāda dati, kuri tika analizēti izmantojot matemātiski statistiskās analīzes metodes un, kuri neparādīja būtiskas korelāciju starp paaugstinātu asinsspiedienu, vēdera apkārtmēru, kopējā holesterīna līmeni asinīs un maiņu darbu.

Background: Due to the high workload and shift work of medical staff, metabolic syndrome is more likely to develop than in the other industries. Although the health effects of shift work have not been extensively studied, evidence suggests that it may affect metabolic balance and lead to obesity and other metabolic disorders. Lack of sleep, circadian desynchronization changes in nutritional behaivour, and physical activity are among the most frequently mentioned factors.

Characteristics and aim: The research will provide an idea of shift work as a risk factor for metabolic syndrome among medical professionals. Particular attention will be paid to the impact of shift work on the health of the medical workers. The aim of the study is to expand knowledge and find out whether shift work is a risk factor for the development of metabolic syndrome among medical professionals.

Methods: The survey of medical staff on the Internet was used in the work. Participants were interviewed using a questionnaire (see appendix). The survey was completely anonymous and the data obtained were used only for the development of my research work. The questionnaire consisted of 26 questions. The questionnaire questions consisted of 26 questions I had created myself, about shift work, the number of hours worked and, most importantly, the diagnostic criteria for metabolic syndrome. The data obtained from the website was collected and analyzed using Microsoft Excel 2016 and IBM SPSS Statictics 22 computer programs. Based on the type of data obtained, mathematical statistical analysis methods were used: comparison, grouping, mean, median and chi-square test.

Results: The only indicator that showed a slight difference in data was fasting blood glucose. 7.1% (n = 9) of day-to-day respondents and 6.4% (n = 3) of mixed-work respondents have a tendency to increase blood glucose levels in the fasted state.

Conclusion: Based on the data obtained from my research, it can be concluded that my hypothesis that shift work is a risk factor for metabolic syndrome has not been confirmed. This is evidenced by data that was analyzed using mathematical statistical analysis methods and it did not show significant correlation between high blood pressure, abdominal circumference, total blood cholesterol, and shift work.