Vīriešu (vecuma grupā 20 – 40) zināšanas un informētība par sēklinieku vēzi un sēklinieku pašpārbaudi, ģimenes ārsta loma savlaicīgā sēklinieku vēža diagnosticēšanā.

Abstract

Studenta pētnieciskā darba tēma “Vīriešu (vecuma grupā 20 – 40) zināšanas un informētība par sēklinieku vēzi un sēklinieku pašpārbaudi, ģimenes ārsta loma savlaicīgā sēklinieku vēža diagnosticēšanā”. Sēklinieku vēzis ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem jaunu vīriešu vidū. Latvijā katru gadu sēklinieku vēzis tiek diagnosticēts vidēji 35 vīriešiem. Šī onkoloģiskā saslimšana bieži vien tiek vēlīni diagnosticēta saistībā ar pacientu nevēršanos pēc medicīniskās palīdzības. Savukārt šī novēlotā diagnostika, iespējams, ir saistīta ar pacientu zināšanu trūkumu par šo saslimšanu un nepieciešamību veikt pašpārbaudi. Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot jaunu vīriešu zināšanas par saslimšanu ar sēklinieku vēzi un sēklinieku pašpārbaudi, izzināt ģimenes ārstu lomu saslimšanas diagnostikā, veicināt pētījuma dalībnieku zināšanas par šo saslimšanu. Pētījuma dalībnieku zināšanas par šiem jautājumiem tiek izzinātas ar anonīmas aptaujas anketas palīdzību. Pētījumā piedalījās 100 vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, ar dažādu izglītības līmeni, dažādu nodarbinātības veidu, dažādu dzīvesvietas reģionu. Pētnieciskā darba rezultātā tika noskaidrots, ka vīriešu zināšanas par sēklinieku vēzi un sēklinieku pašpārbaudi ir nepietiekošas. Par saslimšanu ar sēklinieku vēzi ir dzirdējušas aptuveni divas trešdaļas respondentu. Informāciju konkrēti par sēklinieku vēzi patstāvīgi ir meklējuši tikai deviņi procenti respondentu. Sēklinieku pašpārbaudi savas dzīves laikā nekad nav veikušas divas trešdaļas respondentu. Par pareizu sēklinieku pašpārbaudes tehniku nav dzirdējis gandrīz neviens respondents. Nepietiekoša ir arī ģimenes ārstu iesaiste pacientu intīmās veselības jautājumu risināšanā, tostarp pacientu informēšanā par sēklinieku vēzi un sēklinieku pašpārbaudi. Gandrīz neviens respondents informāciju par sēklinieku vēzi un sēklinieku pašpārbaudi nav ieguvis no sava ģimenes ārsta. Studenta pētnieciskais darbs sastāv no trim daļām. Pirmā daļa ir literatūras apskats, kur autors apskata datus par sēklinieku vēža epidemioloģiju pasaulē un Latvijā, sēklinieku vēža riska faktorus un klīniskās izpausmes. Darba otrā daļa attiecināma uz pētījuma materiāliem un metodēm. Darba trešajā daļā autors veic aptaujas rezultātā iegūto datu apkopošanu un analīzi. Studenta pētnieciskā darba beigās tiek izteikti secinājumi un piedāvāti priekšlikumi. Darba kopējais apjoms ir 32 lapaspuses, tas sastāv no 3 daļām, darbā tika ievietotas 7 tabulas, 10 attēli, 1 pielikums, kā arī tika izmantoti 20 bibliogrāfiskie avoti.

The subject of the research “Male (age group 20 - 40) knowledge and awareness of testicular cancer and testicular self-testing, role of family physician in diagnosis of testicular cancer”. Testicular cancer is one of the most common malignancies among young men. In Latvia, an average of 35 men are diagnosed with testicular cancer every year. This oncological disease is often diagnosed too late, which might be connected with the failure of patients to seek medical treatment. On the other hand, this delayed diagnosis may be associated with a lack of knowledge of patients about this disease and the need for self-testing. The aim of the research is to clarify the knowledge of young men regarding testicular cancer and testicular self-testing, to investigate the role of family physicians in the diagnosis of the disease, and to promote the knowledge of the participants in the study regarding the disease. The knowledge of these issues is learned by means of an anonymous questionnaire. The study involved 100 men aged 20 to 40, with a different level of education, a different type of employment, a different region of residence. Research has shown that men have insufficient knowledge of testicular cancer and testicular self-testing. About two-thirds of respondents have heard of testicular cancer. In particular, only nine percent of respondents searched for information about testicular cancer independently. Two-thirds of respondents have never performed testicular self-testing during their lives. Almost no respondents have heard about the correct self-testing technique. There is also insufficient involvement of family doctors in addressing patients' intimate health issues, including informing patients about testicular cancer and testicular self-testing. Almost no respondents have obtained information about testicular cancer and testicular self-testing from their family physician. The research paper consists of three parts. The first part is an overview of the literature where the author examines data on the epidemiology of testicular cancer in the world and Latvia, risk factors for testicular cancer and clinical manifestations. Second part referrs to matherials and methods of research paper. In the third part of the paper, the author performs a collection and analysis of the data resulting from the surveys. Conclusions and proposals are presented at the end of the research paper. The total amount of work is 32 pages, consists of 3 parts, 7 tables were inserted, 10 pictures, 1 appendix, and 20 bibliographic sources were used.