Trauksme un dzīvesveida izmaiņas, un ar tām saistītie faktori Latvijas studējošo vidū COVID-19 pandēmijas laikā.

Abstract

Ievads: COVID-19 pandēmija ir atstājusi būtisku ietekmi uz ikviena studenta ikdienas dzīvi, psihisko veselību un trauksmi tai skaitā. Būtiskas izmaiņas notika ne tikai akadēmiskajā dzīvē, prakses un darba apstākļos, sociālajos aspektos, bet arī fiziskajās aktivitātēs, uztura paradumos, miega kvalitātē, interneta izmantošanas paradumos. Mērķis: noskaidrot trauksmes un dzīvesveida izmaiņas, un ar tām saistītos faktorus Latvijas studējošo kopā COVID-19 pandēmijas laikā. Materiāli un metodes: Pētījumā tika aptaujāti universitāšu un koledžu studenti Latvijā. Aptauja norisinājās anonīmi elektroniskā versijā tiešsaistē no 2020. gada 8. decembra līdz 2021. gada 23. februārim, pirmās ārkārtas situācijas laikā Latvijā. Anketa sastāvēja kopā no 16 daļām, pētījumā tika izmantotas 7 daļas – demogrāfiskie dati, vispārējs veselības stāvoklis, trauksme, fiziskā aktivitāte, uzturs, internets, miegs. Rezultātu apkopošanai un datu statistiskai apstrādei izmantotas Microsoft Excel 2018 un IBM SPSS Statistics, 27 programmas. Datu analīzē tika izmantots (Pīrsona hī kvadrāta, Mann-Whitney U, Kruskal-Wallis testi). Trauksme tika izvērtēta ar iepriekš izstrādātu skalu un kopējo punktu summas radītājiem. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 1047 studenti,828 sievietes (79.08% vecumā 21.71 ± 0.09), 212 vīrieši (20.25% vecumā 21.67 ± 0.18) un 7 dalībnieki, kuri nevēlējās norādīt savu dzimumu (0.67% vecumā 20.43 ± 0.48). Vidējais STAI-S punktu skaits bija 45.67 (min; max 24,00; 61,00), Mdn 46,00 (Q1;Q3 = 42,00 līdz 50,00). Sievietēm trauksmes punktu skaits bija augstāks. Studentiem, kuriem ir kādreiz bijusi psihiska saslimšana trauksmes vidējais punktu skaits ir augstāks (Mdn 46,00 (Q1;Q3 = 43,00 līdz 51,00)), salīdzinot ar tiem, kuriem nav bijusi (Mdn 45,00 (Q1;Q3 = 41,00 līdz 49,00)). Respondentiem, kuru fiziskā aktivitāte ir samazinājusies (Mdn 46,00 (Q1;Q3 = 42,00 līdz 50,00)) ir augstāks punktu skaits, kā studentiem, kuriem nemainījās fiziskā aktivitāte (Mdn 44,00 (Q1;Q3 = 44,00 līdz 48,00)). Studentiem, kuri ēda mazāk (Mdn 47,00 (Q1;Q3 = 43,00 līdz 51,00)), ēda neveselīgāk (Mdn 48,00 (Q1;Q3 = 43,00 līdz 51,00)), un pieauga ķermeņa svars (Mdn 46,00 (Q1;Q3 = 42,00 līdz 50,00)), ir augstāks trauksmes punktu skaits. Dalībniekiem, kuriem miega kvalitāte bija daudz sliktāka (Mdn 48,00 (Q1;Q3 = 44,00 līdz 52,00)), kuri lietoja miega zāles (Mdn 46,00 (Q1;Q3 = 43,00 līdz 51,00)), trauksmes punktu skaits bija augstāks. Emocionālais stāvoklis attiecībā uz trauksmi pasliktinājās 66,00% (N=691), neizmainījās 26,80% (N=281), uzlabojās 7,20% (N=75). Sievietēm ir 2,06 reizes lielāka iespēja, ka trauksme pasliktināsies. Psihiska saslimšana anamnēzē (OR=1,45), svara samazināšanās (OR=1,76), miegu zāļu lietošana (OR=1,56), gandrīz visi ar internetu saistītajiem paradumiem palielina izredzes uz trauksmes pasliktināšanos. Nemainīgas fiziskās aktivitātes (OR=0,66), uzņemtā ēdiena daudzums (OR=0,42), veselīgāka ēšana (OR=0,61), nemainīgs svars (OR=0,66) samazina iespēju pasliktināties trauksmei.

Background: The COVID-19 pandemic has made an impact on every student`s ordinary life, mental health, including anxiety. Essential changes have been not only on academical level, internship, work, social aspects but as well on physical activities, eating habits, quality of sleep, internet use. Aim of the study: This study aims to investigate anxiety and lifestyle changes and their contributing factors in the Latvian student population during the COVID-19 pandemic. Materials and methods: University and college student were surveyed in Latvia. The survey was anonymously filled online and conducted form 8th December 2020 till 23rd of February during the first COVID-19 pandemic outbreak in Latvia. Survey was made of 16 parts, 7 parts were included in research – demographic data, health related data, anxiety, physical activities, eating habits, internet, sleep. Results were collected and statistical processed using Microsoft Excel 2018 and IBM SPSS statistics 27. Chi Square, Mann-Whitney U, Kruskal-Wallis tests were used for data analysis. Anxiety was evaluated with previous determined scale and sum of score. Results: The study included 1047 students, 828 females (79.08% aged 21.71 ±0.09), 212 males (20.25% aged 21.67±0.18) and 7 participants who did not want to specify their sex (0.67% aged 20.43 ±0.48). Mean STAI-S score was 45.67 (min; max 24.00; 61.00), Mdn 46.00 (Q1;Q3 = 42.00 till 50.00). Female had higher anxiety score. Students, who used to have mental health disorder, mean anxiety score were higher (Mdn 46.00 (Q1;Q3 = 43.00 till 51.00)) compared to students who have not had (Mdn 45.00 (Q1;Q3 = 41.00 till 49.00)). Respondents who`s physical activities had decreased (Mdn 46.00 (Q1;Q3 = 42.00 till 50.00)) and who`s had increased (Mdn 46.00 (Q1;Q3 = 42.00 till 50.00)) had higher score compared to those who`s had not changed (Mdn 44.00 (Q1;Q3 = 44.00 till 48.00)). Students who ate less (Mdn 47.00 (Q1;Q3 = 43.00 till 51.00)), ate more unhealthy (Mdn 48.00 (Q1;Q3 = 43.00 till 51.00)), and had increase in weight (Mdn 46.00 (Q1;Q3 = 42.00 till 50.00)) had higher anxiety score. Participants, who claimed to have much worse quality of sleep (Mdn 48.00 (Q1;Q3 = 44.00 till 52.00)), who took sleeping pills (Mdn 46.00 (Q1;Q3 = 43.00 till 51.00)), had higher anxiety score. Emotional state in relation to anxiety had got worsen 66.00% (N=691), had not changed 26.80% (N=281), had got improved 7.20% (N=75). Females had 2.06 times higher odds for anxiety to got worsen. Mental disorder (OR=1.45), decrease in weight (OR=1.76), use of sleeping pills (OR=1.56), almost every internet related habit had increased the odds for anxiety to got worsen. No changes in psysical activities (OR=0.66), no changes in eating amounts (OR=0.42), eating in healthier way (OR=0.61), no changes in weight (OR=0.66), had decreased odds for anxiety to got worsen.