Depresija un suicidalitāte un ar tiem saistītie faktori Latvijas studējošo kopā COVID-19 pandēmijas laikā.

Abstract

Aktualitāte un mērķis. COVID-19 pandēmija, kas rezultējās ar mājsēdi un sociālu izolāciju ir ietekmējusi iedzīvotāju psihisko veselību, tajā skaitā arī studentu. Gan depresija, gan suicidalitāte Latvijas sabiedrībā bija aktuālas problēmas jau pirms pandēmijas, kas liek domāt, ka pandēmijas ietekmē būs vērojama augsta depresijas un suicidālu domu izplatība studentu populācijā. Pētījuma mērķis ir izvērtēt depresijas un suicidalitātes prevalenci un ar tiem saistītos faktorus Latvijas studējošo kopā. Metodes. Šajā šķērsgriezuma pētījumā latviski runājoši universitāšu un koledžu studenti tiešsaistē, anonīmi aizpildīja pašnovērtējuma anektu, kas izstrādāta starptautiska pētījuma ietvaros. Dati tika vākti no 2020. gada 8. decembra līdz 2021. gada 23. februārim. Anketa tika pielāgota atbilstoši ārkārtas situācijas periodam. Depresija tika noteikta izmantojot CES-D skalu (Center for Epidemiologic Studies Depression Scale jeb Epidemioloģisko depresijas pētījumu skalu) un iepriekš izstrādātu algoritmu un kopējo punktu summas rādītājus. Galvenās šajā pētījumā pārstāvētās studiju sfēras bija medicīna, datorzinātnes/informātika, veterinārā medicīna, ekonomika. Dati tika analizēti, izmantojot Microsoft Excel 2019, SPSS Statistics 26 (Pīrsona hī kvadrāta tests un loģistiskās regresijas analīze). Rezultāti. Pētījumā piedalījās 1047 studenti. Pētījums parāda, ka klīniskas depresijas izplatība studentu vidū bija 33,8% (n=354). Depresijas izplatība bija lielāka sieviešu vidū. Depresijas izplatība respondentu vidū, kuriem pandēmijas laikā bija ievērojami samazinājušās fiziskās aktivitātes bija 44,2% (n=182). Respondentiem, kuri apgalvoja, ka viņiem ir pasliktinājusies miega kvalitāte, depresijas izplatības bija 53,8% (n=288) salīdzinot ar tiem, kuriem nebija pasliktinājusies. Respondentu vidū, kuriem tieksme domāt par nāvi un/vai pašnāvību bija nedaudz palielinājusies ārkārtas situācijas laikā, depresijas izplatība bija 65,1% (n=99). Secinājumi. Secināju, ka galvenie depresijas simptomu attīstības riska faktori bija sieviešu dzimums, cits ģimenes stāvoklis (šķīries/-usies, dzīvo kopā ar cilvēku, ar kuru nav attiecībās, atraitnis/-e, cits), bezdarbs, neveselīgi ēšanas paradumi, miega kvalitātes pasliktināšanās, jauni ar internetu saistīti ieradumi, piemēram, pārāk daudz laika pavadīšana tiešsaistē. Kā svarīgi faktori jāmin arī sajūta, ka nav vērts dzīvot, apzināta sevis ievainošana un pieaugusi tendence domāt par nāvi. Galvenie protektīvie faktori bija fizisko aktivitāšu palielināšanās, nemainīgi ēšanas paradumi, salīdzinot ar laiku pirms ārkārtas situācijas.

Objective. The COVID-19 pandemic, which has spread across the world, has made an impact on every student ordinary life and mental health. Both depression and suicide were problems in Latvian society before the pandemic, suggesting that the pandemic will lead to a high prevalence of depression and suicidal thoughts in the student population. Aim. The aim of the study was to investigate the effects of COVID-19 pandemic and investigate clinical depression, suicidality and identify the predicting factors. Methods. In this cross-sectional study, Latvian-speaking university and college students filled a self-report online questionnaire developed as part of an international study. Data were collected from 8 December 2020 to 23 February 2021. The questionnaire was adapted to the period of the emergency situation. Depression was determined using a previously developed algorithm and cut off score. The main fields of study represented in this study were medicine, computer science / informatics, veterinary medicine, economics. Statistical analysis were made using Microsoft Excel, SPSS (Pearson’s chi-square test, binominal logistic regression). Results. The study included 1047 students. The prevalence of depression was 33.8% (n=354). Depression was more common among women. The prevalence of depression in respondents who had a significant decrease in physical activity during the pandemic was 44.2% (n=182). The prevalence of depression in respondents who claimed to have poor quality of sleep was 53.8% (n=288), compared with those who did not. Among respondents who had a slightly increased tendency to think about death and / or suicide during the state of an emergency, the prevalence of depression was 65.1% (n=99). Conclusion. Study showed that the main risk factors for developing depressive symptoms were female gender, other marital status, unemployment, unhealthy eating habits, poor sleep quality, and new Internet-related habits, such as spending too much time online. Important factors in depression development also include feeling unwell, self-harm, and an increased tendency to think about death. The main protective factors were increased physical activity, consistent eating habits compared to before the state of an emergency.