Ērču izraisītu slimību diagnostikas un ārstēšanas iespējas ģimenes ārsta praksē.

Abstract

Aktualitāte un mērķis. Pēdējo gadu laikā Latvijā novērojams inficēto ērču skaita pieaugums, ko var skaidrot ar ērcēm labvēlīgiem apstākļiem ziemā, vidējo gaisa temperatūru un mitrumu, līdz ar to pieaug arī inficēto pacientu skaits. Ģimenes ārsts visbiežāk ir pirmais pie kā vērsīsies pacients ar bažām par piesūkušos ērci vai neskaidru simptomātiku, kas ir vai nav saistīta ar ērces piesūkšanos anamnēzē, tāpēc ērču izraisītu slimību agrīna diagnostika un terapijas iespējas ir ļoti svarīgas ģimenes ārsta praksē. Darba mērķis ir apzināt un analizēt ērču izraisītu infekcijas slimību agrīnas diagnostikas un ārstēšanas metodes iespējas ģimenes ārstu praksēs Latvijā. Metodes. Šajā retrospektīvajā šķērsgriezuma pētījumā tika iekļauti visi ērču infekciju gadījumi, kas tika fiksēti viena ģimenes ārsta praksē Rojā. Dati tika iegūti no pacientu ambulatorajām kartiņām, pētāmie dati: diagnoze, diagnostikas metodes un terapija. Iegūtie dati tika analizēti izmantojot MS Excel un IBM SPSS Statistics 27. Rezultāti. Pētījumā tika analizēti dati par 53 pacientiem, kam anamnēzē ir bijušas ērču izraisītas infekcijas. 96,2% personu bija vecumā virs 30 gadiem. Visām pētījumā iekļautajām personām bija diagnosticēta Laimas slimība. Lielākai daļa jeb 79,2% pētījumā iekļauto personu Laimas slimības diagnoze tika noteikta laboratoriski, klīniska diagnostika sastāda vien 20,8% no visas populācijas. 96,2% gadījumos, tika pielietota pirmās izvēles terapija ar doksiciklīnu, 3,8% personu tika pielietota terapija ar azitromicīnu. Secinājumi. Secināju, ka Laimas slimība ir biežāk diagnosticētā ērču pārnestā infekcijas slimība ģimenes ārstu praksēs. Laimas slimības diagnostika ģimenes ārstu praksēs galvenokārt tiek balstīta uz laboratorisko izmeklējumu atradi. Ar Laimas slimību biežāk slimo pacienti virs 30 gadu vecuma. Pirmās izvēles terapija Laimas slimībai ir doksiciklīns.

Objective. In recent years, there has been an increase in the number of infected ticks in Latvia, which can be explained by the favorable conditions of ticks in winter, the average air temperature and humidity, thus the number of infected patients is also increasing. The general practitioner is most often the first point of contact for a patient with concerns about tick bite or an unclear symptoms, whether associated or not with a history of tick infestation, so early diagnosis and treatment options for tick-borne diseases are very important in practice of general practitioners. Aim. The aim of the study is to identify and analyze the possibilities of early diagnosis and treatment of tick-borne infections in the practice of general practitioners in Latvia. Methods. This retrospective cross-sectional study includes all cases of tick-borne infections recorded at one general practitioner’s practice in Roja. Data were obtained from outpatient cards, research data: diagnosis, diagnostic methods and therapy. All recorded data were analysed using MS Excel and IBM SPSS Statistics 27. Results. In total, this study included 53 cases with a history of tick-borne infections. 96.2% were over 30 years of age. All subjects in the study were diagnosed with Lyme disease. The majority or 79.2% were diagnosed with Lyme disease based on laboratory findings, only 20.8% of the total population were clinically diagnosed. In 96.2% of cases, first-line therapy was doxycycline and in 3.8% azithromycin was used. Conclusion. Study showed that Lyme disease is the most commonly diagnosed tick-borne infectious disease in GP practices. The diagnosis of Lyme disease in GP practices is mainly based on laboratory test results. Lyme disease is more common in patients over 30 years of age. The first-line treatment for Lyme disease is doxycycline.