Frequency and Contributing Factors of Health Anxiety and Generalized Anxiety Symptoms among Health Care Workers during Covid-19 Pandemic

Abstract

Tā kā koronavīruss (COVID-19), par kuru pirmo reizi tika ziņots Ķīnā 2019. gada decembra beigās, turpina izplatīties visā pasaulē, Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2020. gada martā to pasludināja par starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.[1] ] Šī negaidītā, strauji izplatošā infekcijas slimība ir vairojusi globālo izpratni, trauksmi un diskomfortu, un tas viss ir normāla psiholoģiska reakcija uz strauji mainīgiem apstākļiem, saskaņā ar PVO. Lai gan COVID-19 pandēmija būtiski ietekmē ikviena cilvēka fizisko un psihisko veselību visā pasaulē, tiem, kuriem ir lielāks risks inficēties ar vīrusu, būs lielāks risks saskarties ar trauksmes traucējumiem, tostarp veselības trauksmi, ko var izskaidrot ar bažām un bailēm, kas saistītas ar Covid-19 vīrusa saslimšanu. Covid-19 uzliesmojuma dēļ veselības aprūpes darbinieki (HCW) visā pasaulē ir pakļauti ievērojamam stresam un spiedienam, tāpēc viņiem ir lielāks risks piedzīvot negatīvas psiholoģiskas sekas un lielas bailes inficēties ar Covid-19. Šī literatūras apskata mērķis ir novērtēt biežumu un iekļaut faktorus, kas veicina veselības trauksmes un ģeneralizētas trauksmes traucējumu (GAD) attīstību veselības aprūpes darbinieku vidū Covid-19 pandēmijas laikā. Lai to izdarītu, ir smalki izskaidrota COVID-19 izcelsme un pārnešana, ir pārskatīta COVID-19 atšķirīgā psihosociālā ietekme, kā arī riska faktori un pamatcēloņi, kas palielina veselības trauksmes un citu psiholoģisku ciešanu risku. Tas tika darīts, pārskatot dažādus atbilstošus pētījumus no tādiem avotiem kā PubMed, google scholar, NCBI, ELSEVIER un Mendeley. Šī literatūras apskats liecina, ka COVID-19 laikā veselības aprūpes darbiniekiem bieži sastopami ģeneralizētas trauksmes traucējumi un veselības trauksme. Dažādos pētījumos veselības aprūpes darbinieku trauksmes biežums COVID-19 laikā ir atšķirīgs, un trauksmes izplatība ir lielāka jauniešu vecuma un sieviešu dzimuma vidū. Papildus Covid-19 vīrusam ir arī vairāki citi faktori, piemēram, profesionālie faktori, palielināta darba slodze, IAL trūkums, bailes no inficēšanās, bažas par ģimeni un draugiem, pamatslimības, kā arī interneta un sociālo mediju ietekme uz cilvēku attieksmi un attieksmi pret cilvēkiem. riska novērtējums, kas veicina trauksmes attīstību HCW vidū. Tomēr ir nepieciešami turpmāki starptautiski pētījumi, lai pilnībā novērtētu pandēmijas ietekmi uz veselības aprūpes darbinieku psihisko veselību. Lai efektīvāk risinātu šīs Covid-19 pandēmijas izraisītās psihosociālās problēmas, ir jāizstrādā un jāizpēta atbilstoši intervences un profilakses modeļi, lai izvairītos no ilgstošām garīgās veselības problēmām veselības aprūpes darbinieku vidū.

As the coronavirus disease (COVID-19), which was first reported in china at the end of December 2019, continues to spread across the continents, the World Health Organization (WHO) declared it an international public health emergency in March 2020.[1] This unexpected, rapidly spreading infectious disease has raised global awareness, anxiety and discomfort, all of which are normal psychological responses to fast-changing circumstances, according to WHOAlthough COVID-19 pandemic is having a major influence on the physical and mental health of everyone worldwide, those that are at greater risk of contracting the virus will have higher risk of developing anxiety disorders, including health anxiety which can be explained as feelings of concern and fear associated with having or getting COVID-19 virus. Health-care workers (HCWs) around the world are under considerable stress and pressure as a result of the COVID-19 outbreak and therefore, they are at higher risk to experience negative psychological effects and extreme fears of contamination of the COVID-19 virus. The purpose of this literature review is to evaluate the frequency and enlist contributing factors towards the development of health anxiety and generalized anxiety disorder (GAD) among health care workers during the COVID-19 pandemic. To be able to do so, the origin and transmission of COVID-19 is well explained, the different psychosocial impact of COVID-19 has been reviewed, as well as risk factors and underlying causes leading to increased risk of health anxiety and other psychological distress have been considered. This was done with help of reviewing different relevant studies from sources such as PubMed, google scholar, NCBI, ELSEVIER, and Mendeley. The finding of this literature review shows that there is a high frequency of GAD and health anxiety among HCWs during COVID-19. The frequency of anxiety among health care workers during COVID-19 is different in different studies, with young age and female gender having a higher prevalence of anxiety. Besides the COVID-19 virus, there are several other factor such as occupational factors, increased workload, lack of PPE, fear of infection, concern about family and friends, underlying illnesses, and the impact of the internet and social media on people’s attitudes and risk assessment that contribute to the development of anxiety among HCWs. Yet, further international studies are required to completely evaluate the impact of the pandemic on the mental health of HCWs. To more effectively address these psychosocial challenges caused by the COVID-19 pandemic, adequate intervention, and prevention models should be developed and studied to avoid long-lasting mental health problems among HCWs.