Postpartum Depression: Prevention and Identification Methods – Literature Review

Abstract

Ievads: Pēc dzemdībām sievietēm ir iespējamas garastāvokļa izmaiņas. Simptomu smagums var svārstīties no pēcdzemdību neomas līdz depresijai vai pēcdzemdību psihozei. Katra astotā sieviete cieš no pēcdzemdību depresijas, kas var izpausties ar vispārējiem depresijas simptomiem - trauksmi, apmātību, vai arī pretēji ar intereses trūkumu par bērnu un bažām spēt būt mātei. Stāvoklis var ietekmēt spēju rūpēties par bērnu, atstāt negatīvu iespaidu uz mazuli, un pasliktināt bērna un mātes saikni, kā arī ģimenes attiecības kopumā. Hipotēze: Pareizu pēcdzemdību depresijas identifikāciju var panākt, pielietojot efektīvas skrīninga metodes, un šo stāvokli var novērst. Metode: Literatūras apskats un vairāku pētījumu salīdzinājums, lai noteiktu dažādas pēcdzemdību depresijas identificēšanas un profilakses metodes. Mērķis: Pētījuma mērķis ir: (1) izpētīt esošās pēcdzemdību depresijas identifikācijas metodes, to klīnisko pielietojumu, procedūras un piemērotību. (2) Pārbaudīt, vai pēcdzemdību depresija ir novēršama, pārskatīt pētītās metodes, pielietojumu un efektivitāti. Rezultāti: ir pierādīts, ka skrīninga rīki, piemēram, Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (EPDS), PHQ9 un 2Q, ir efektīvi, ātri un viegli pielietojami pēcdzemdību depresijas identificēšanai. Grūtniecības laikā tos iesaka izmantot akušierim-ginekologam un 1., 2. 4. un 6. mēnesī bērnu ārstam bērna vizīšu laikā. Izglītošana par pēcdzemdību depresiju ir atslēga slimības agrīnai identificēšanai un profilaksei. Izmantojot amnēzi un skrīninga metodes, ir svarīgi noteikt sievietes, kurām pastāv pēcdzemdību depresijas risks, lai pirms laika sāktu izmantot aizsargmetodes, kā piemēram, izglītošanu un atbalsta programmas, kognitīvās uzvedības terapijas, starppersonu terapijas un regulāras fiziskās aktivitātes.

Introduction: After childbirth, women are at risk of developing mood changes. Severity of symptoms ranges between postpartum blues, postpartum depression, and postpartum psychosis. One in eight women will suffer from postpartum depression that can present with general depression symptoms, anxiety, preoccupation or alternatively lack of interest in the baby and worries about the ability of being a mother. The condition could influence the ability to take care of the child along with adverse effects on the child, child-mother bond, and the family as a whole. Hypothesis: Correct identification of postpartum depression can be achieved by the application of effective screening methods and this condition can be prevented. Method: Literature review and comparison of multiple studies to identify various postpartum depression identification and prevention methods. Aim: The research aims to: (1) examine existing identification methods of postpartum depression, their clinical use, application, and validity. (2) Examine if postpartum depression is preventable, review studied methods, application, and effectiveness. Results: Screening tools such as Edinburgh postnatal depression scale (EPDS), PHQ9 and 2Q have been shown to be effective, fast, and easy to be applied for identification of postpartum depression. They are recommended for use during pregnancy by obstetrician-gynecology physician and in the 1st, 2nd 4th, and 6th month during well-child visits by the pediatrician. Education about postpartum depression is a key to early identification and prevention of the condition. Identification of women at risk of having postpartum depression using anamnesis and screening tools is important for early application of preventive methods such as educational and supportive programs, cognitive behavior therapy, interpersonal therapy, and regular physical activity.