Diesel-driven Air Pollution and its Effect on Human Health

Abstract

Vispārīga informācija: Pēdējo 15 gadu laikā, palielinoties satiksmes intensitātei un dīzeļdzinēju izmantošanai privātās automašīnās, ir veikti daudzi pētījumi par to, kā satiksmes radītais gaisa piesārņojums ietekmē lielo pilsētu iedzīvotāju veselību. Tā kā gaisa piesārņojums sastāv no gāzveida elementiem, būtu svarīgi zināt, kuri gaisa piesārņojuma elementi ietekmē veselības aspektus. Šādas zināšanas būtu noderīgas, lai palīdzētu samazināt konkrēto gaisa piesārņojuma elementu daudzumu. Šajā darbā galvenā uzmanība tiks pievērsta gāzveida elementiem, ko veido slāpekļa oksīdi, kuri rodas, nepilnīgi sadegot fosilajiem enerģijas avotiem, piemēram, koksnei, oglēm, dabasgāzei un jo īpaši dīzeļdegvielai. Līdz ar Volkswagen dīzeļdzinēju skandālu un EPA 2015. gada septembrī atklātajām manipulācijām ar dzinēju programmatūru sabiedrība Eiropā arvien vairāk sāka apzināties slāpekļa oksīdu gaisa piesārņojuma iespējamo ietekmi uz veselību Eiropas pilsētās. Zaļo lobiji cīnījās, lai nepieļautu dīzeļdzinēja piedziņas automobiļu iebraukšanu Vācijas pilsētās, tā dēvētā "Deutsche Umwelthilfe" (Vācu palīdzība videi) uzsāka daudzas tiesas prāvas, kuru mērķis bija ierobežot privāto un komerciālo dīzeļdzinēja automobiļu izmantošanu noteiktās lielo pilsētu teritorijās.

Mērķis: Lai gan ir daudz pētījumu, kuros pētīta vispārējo gaisa piesārņojumu, tostarp cieto daļiņu piesārņojumu, un ar veselību saistītām problēmām, pārsteidzoši maz pētījumu ir par slāpekļa oksīdiem. Šā pārskata mērķis ir apkopot pieejamo informāciju, lai to iekļautu kontekstā ar plašajām un daļēji pretrunīgajām, ideālistiskajām diskusijām par šo tematu.

Metodes: Šajā literatūras apskatā tika atrasti raksti, meklējot dažādās datubāzēs, piemēram, PubMed, Clinical Key, Elsevier, AccessMedicine un Google Scholar. Atrastie raksti vispirms tika atlasīti, pārbaudot virsrakstus un kopsavilkumus, un pēc tam, pamatojoties uz atbilstību tēmai, tika veikta sistemātiska pilna teksta atlase. Izpētot literatūru, vienmēr tika meklēts un izmantots primārais avots.

Secinājumi: var pierādīt, ka ir daudz pētījumu, kas parāda cieto daļiņu un NOx emisiju ietekmi uz veselību, īpaši attiecībā uz elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmām. Šķiet, ka ir arī ietekme uz garīgo veselību, lai gan izmeklēšana joprojām turpinās. Tomēr attiecībā uz NOx emisijām joprojām pretrunīgi vērtēti īpaši pētījumi, kas liecina par ietekmi uz veselību, kas atbalsta stingru automašīnu aizliegumu pilsētu teritorijās.

Background: With increasing traffic and the boom of the diesel engine in private cars within the last 15 years there have been numerous studies on how traffic air pollution affects the health of habitants of large cities. Since air pollution consists of gaseous elements as well as particles whose sources are partially but not always congruent, it would be important to know, which elements of the air pollution affect which health aspects. Such knowledge would be beneficial in aiding a decrease in specific elements of air pollution. This thesis will focus on the gaseous part consisting of nitric oxides and on fine particle matter, which result from an incomplete combustion of fossil energy sources, such as wood, coal, natural gas and especially diesel cars as well as on the particle part, which is not only influenced by combustion. With the Volkswagen Diesel engine scandal and the EPA-revealed manipulation of engine software in September 2015, the public in Europe became increasingly aware of the possible health effects of nitric oxide air pollution in the cities of Europe. Green-wing lobbyists were fighting to refuse entry of diesel drive cars into the cities in Germany, the so called “Deutsche Umwelthilfe” (German Help for environment) threatened German car owners with several court cases, with the aim to restrict the use of private and commercial diesel cars in especially strong polluted areas of large cities.

Aim: Although there are many studies investigating the relation between general air pollution including particle matter and health-related issues, there is a surprising small number of studies for nitric oxides. This review aims to summarize the available information to put it into context with the extensive and partly controversial, idealistic discussion regarding the topic.

Methods: For this literature review articles were found by searching different databases such as PubMed, Clinical Key, Elsevier, AccessMedicine and Google Scholar. The articles found were selected first by headline & abstract screening and then by systematic full text selection based on relevance for the topic. When going through literature, always the primary source was accessed and used.

Conclusions: It could be shown that there are numerous studies showing health effects of particle emissions and NOx emissions, especially concerning the respiratory and cardiovascular system. Effects on mental health seem to be present as well, though the investigation is still ongoing. For NOx emissions though, specific studies showing isolated health effects, which support the hard measures to ban cars out of urban areas, remain controversial.