Factors contributing to stress, anxiety, depression, and insomnia in healthcare workers in COVID-19 pandemic setting

Abstract

Ievads: Pieaugot COVID-19 sastopamībai un izplatībai, ko izraisījusi neveiksmīga vīrusa uzliesmojuma apspiešana, populācija piedzīvo pandēmiju visā pasaulē. Veselības aprūpes sistēma pašlaik cīnās ar jaunā koronavīrusa pandēmijas izraisītajām sekām. Diemžēl, COVID-19 pandēmija ir skārusi arī pašus veselības aprūpes darbiniekus. Tās laikā, darbinieki ir pakļauti lielai fiziskai un mentālai slodzei. Līdzīgi kā iepriekšējās vīrusu izraisītās pandēmijās, veselības aprūpes darbinieki ir pakļauti riska faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē garīgo veselību un izraisa tādus mentālos traucējumus kā stresu, trauksmi, depresiju un bezmiegu. Tās savukārt izraisa psiholoģiskus un kognitīvus traucējumus, samazina darba spējas, rosina konfliktus darba vietā, izraisa darbnespēju, kā arī potenciāli aiziešanu no darba. Ir svarīgi apskatīt veicinošos faktorus, kas ir saistīti ar iepriekšminēto traucējumu attīstību veselības aprūpes darbiniekiem, lai turpmāk izvērtētu un samazinātu to sastopamību darba vietā. Mērķis: Literatūras apskatā ir apskatīti četri sastopamākie mentālie traucējumi veselības aprūpes darbinieku vidū COVID-19 pandēmijas laikā. Apskata mērķis ir identificēt un aprakstīt riska faktorus stresa, trauksmes, depresijas un bezmiega attīstībai veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā. Hipotēze(-es): SARS-CoV-2 pandēmija ir saistīta ar kaitīgu ietekmi uz mentālo veselību darbiniekiem, un izraisošo faktoru identificēšana un novēršana var palīdzēt ierobežot garīgās veselības traucējumu attīstību, tādējādi nodrošinot labāku sagatavotību turpmākajiem COVID-19 paveidu uzliesmojumiem vai citu ierosinātāju izsauktajām pandēmijām un sekmēt darbinieku garīgo veselību. Metodes: Sistemātiska literatūras apskate PubMed un Google Scholar datu bāzēs, EndNote izmantošana. Tika apskatīti pētījumi no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. martam izmantojot atslēgvārdus: (((((((((((COVID-19) OR (COVID19)) OR (COVID)) OR (SARS-COV-2)) OR (coronavirus)) AND (insomnia)) OR (stress)) OR (anxiety)) OR (depression)) AND (healthcare)) OR (medical professionals)) OR (healthcare workers). Rezultāti un secinājumi: SARS-CoV-2 uzliesmojums ir saistīts ar nelabvēlīgiem garīgās veselības traucējumiem darbinieku vidū. Veselības aprūpes darbinieku vidū pieauga stresa, trauksmes, depresijas un bezmiega sastopamība un izplatība jaunās koronavīrusa pandēmijas laikā. Ir identificēti galvenie riska faktori, kas nosaka iepriekš minēto traucējumu attīstību: profesionālie (NMP darbinieki/medmāsas, darbs frontes līnijas vidē), individuālie (sieviešu dzimums, ģimene) un inficēšanās ar vīrusu.

Introduction: With the increasing incidence and prevalence of COVID-19 due to failed containment of the virus outbreak, we experience a worldwide pandemic that affects individuals around the world. The healthcare system is now overwhelmed by the consequences of the coronavirus pandemic. Unfortunately, it has also taken its toll on healthcare workers. The physical and psychiatric burden is undoubtedly present during the COVID-19 pandemic. Similarly, to previous viral outbreaks, HCWs are exposed to predisposing factors leading to adverse mental health effects, such as stress, anxiety, depression, and insomnia during the new coronavirus pandemic. These outcomes lead to impaired psychosocial functioning, working ability, workplace conflicts, absenteeism, and potentially lost work. It is important to analyse the contributing factors related to the development of the mentioned adverse mental outcomes in healthcare workers to further evaluate and reduce their occurrence in the workplace. Aim: This review describes four prevalent adverse mental health outcomes among healthcare workers in the context of the COVID-19 pandemic. Aim of the review is to identify and describe the contributing risk factors for stress, anxiety, depression, and insomnia among healthcare personnel during the coronavirus pandemic. Hypothesis(-es): The SARS-CoV-2 pandemic is associated with a noxious impact on mental health of healthcare workers, and the identification of causative occupational factors (e.g., emerging emotional distress, drastically modified workplace, staff training, strenuous working hours, lack of mental health support) can help provision and prevent mental health outcomes, thus ensuring a better preparedness for the future COVID-19 waves or other possible outbreaks. Methods of research: A systematic search of the literature on PubMed and Google Scholar databases using EndNote, the optional add-in, for observational studies from January 1, 2020, to March 1, 2022, investigating the factors that contribute to stress, anxiety, depression, and insomnia among healthcare workers in the COVID-19 pandemic. Results and conclusions: The SARS-CoV-2 outbreak exerts characteristics that are responsible for adverse mental health outcomes among hospital workers. The incidence and prevalence of stress, anxiety, depression, and insomnia during the new coronavirus pandemic increased among health workers. Key risk factors that constitute the development of the abovementioned disorders have been identified: professional (paramedics/nurses, working in the front-line setting), individual (female gender, family) and contracting the virus.