Virtuālās realitātes izmantošana pusaudžu un jauniešu psihoterapijā

Abstract

Ievads. Virtuālās realitātes tehnoloģijas strauji attīstās visā pasaulē. To pielietojums palielinās dažādās nozarēs, ieskaitot medicīnu un psihisko veselību. Psihoterapijā virtuālās realitātes izmantošana terapeitiskiem mērķiem ir pētīta un arī integrēta ikdienas praksē, bet nav datu par psihodiagnostiskas intervenču izmantošanu. Darba mērķis. Pētījuma mērķis ir salīdzināt virtuālajā realitātē iegūtos psihodiagnostikas testa rezultātus ar uz vietas iegūtajiem. Materiāli un metodes. Tika veikts testa noturības mērījumu pētījums laika posmā no 2021. gada septembra līdz 2021. gada decembrim Virtuālās terapijas laboratorijā, izziņojot brīvprātīgo respondentu atlasi, par kritēriju definējot respondenta vecumu no 11 līdz 25 gadiem. Pētījumam pieteicās 10 brīvprātīgie pusaudži un jaunieši, no kuriem 4 (40%) sieviešu un 6 (60%) vīriešu dzimtas pārstāvji. Tika izmantots “Māja - koks - cilvēks” personības - zīmēšanas tests, kuru respondenti veica divas reizes: virtuālajā realitātē un pēc tam klātienē. Iegūtie dati tika analizēti ar Microsoft Excel un SPSS programmām. Rezultāti. Objektam “māja” sakritības procents, izvērtējot visus 10 kritērijus, bija diapazonā no 20% līdz 100%. Sakritības līmeņa diapazons bija no niecīga (kappa vērtības koeficients £0) līdz gandrīz ideālam (kappa vērtības koeficients 0.81-1). Statistiski nozīmīga sakritība tika iegūti tikai vienā - “logu pieejamība” kritērijā (p= 0.002). 4 kritērijiem novērojama situācija, kad nepietiek datu virtuālās realitātes un klātienes kategorijās, no kuriem aprēķināt kappa un p vērtības. Objektam “koks” sakritības procents, izvērtējot visus 9 kritērijus, bija diapazonā no 50% līdz 90%. Sakritības līmenis vērtējams viegls (kappa vērtības koeficients 0.1-2.0) 2 kritērijos, godīgs (kappa vērtības koeficients 0.21-0.40) 3 kritērijos, mērens – 1 kritērijā (kappa vērtības koeficients 0.41-0.60) un 2 kritērijos būtisks (kappa vērtības koeficients 0.61 – 0.80), kur ir statistiski nozīmīgi dati (p=0,010). 1 kritērijā nav pietiekamu datu, lai aprēķinātu kappa un p vērtības. Objektam “cilvēks” sakritības procents, izvērtējot 11 kritērijus, bija diapazonā no 20% līdz 90%. Sakritības līmenis nabadzīgs (kappa vērtības koeficients £0) vērtējams 5 kritērijos, mērens (kappa vērtības koeficients 0.41-0.60) 3 kritērijos, no kuriem “detalizācija” ir statistiski nozīmīgs (p=0,05). 1 kritērijam ir būtisks sakritības līmenis (kappa vērtības koeficients 0.61-0.80) un statistiski nozīmīgi dati (p=0,011). 2 kritērijiem nav pietiekamu datu, lai aprēķinātu kappa un p vērtības. Secinājumi. Pētījuma rezultāti liecina, ka psihodiagnostikā “Māja – koks – cilvēks” personības testa rezultāti virtuālajā realitātē atšķiras no klātienē iegūtajiem un psihodiagnostisko intervenču izmantošana virtuālajā realitātē nav līdzīga psihodiagnostisko intervenču izmantošanai klātienē.

Introduction. Virtual reality technologies are rapidly evolving around the world. Their use is increasing in different sectors, including medicine and mental health. In psychotherapy, the use of virtual reality for therapeutic purposes has been studied and also integrated into everyday practice, but there are no data on the use of psychodiagnostic interventions. Objectives. The aim of this study was to compare the results of the psychodiagnostic test obtained in virtual reality with those obtained on site. Materials and methods. A test stress measurement study was carried out between September 2021 and December 2021 in the Virtual Therapy Laboratory, announcing the selection of volunteer respondents, defining the age of the respondent from 11 to 25 years as a criterion. A “House - Tree - Person” personality-drawing test was used, which was performed twice by respondents: in virtual reality and then on site. The resulting data was analyzed with Mirosolft Excel and SPSS programs. Results. 10 volunteer adolescents and young people applied for the study, of which 4 female and 6 male. For the object “house”, the coincidence percentage, evaluating all 10 criteria, ranged from 20% to 100%. The coincidence level ranged from poor (kappa coefficient ≤0) to near ideal (kappa coefficient 0.81-1). Statistically significant coincidence were obtained in only one criterion - “window availability” (p = 0.002). For 4 criteria, a situation is observed when there is not enough data in the virtual reality and on site categories from which to calculate kappa and p values. The percentage of coincidence for the “tree” object in the evaluation of all 9 criteria ranged from 50% to 90%. The level of coincidence is assessed as light (kappa value factor 0.1-2.0) in 2 criteria, fair (kappa value factor 0.21-0.40) in 3 criteria, moderate in 1 criterion (kappa value factor 0.41-0.60) and significant in 2 criteria (kappa value factor 0.61 - 0.80 ), where there are statistically significant data (p = 0.010). 1 criterion does not provide sufficient data to calculate kappa and p values. The coincidence percentage for the “human” object ranged from 20% to 90% when evaluating the 11 criteria. The level of coincidence is poor (kappa value factor ≤0) in 5 criteria, moderate (kappa value factor 0.41-0.60) in 3 criteria, of which “detail” is statistically significant (p = 0.05). 1 criterion has a significant level of coincidence (kappa value factor 0.61-0.80) and statistically significant data (p = 0.011). 2 criteria do not have sufficient data to calculate kappa and p values. Conclusions. The results of the research show that the results of the psychodiagnostic “House - tree - person” personality test in virtual reality differ from those obtained in person and the use of psychodiagnostic interventions in virtual reality is not similar to the use of psychodiagnostic interventions on site.