The relationship between burnout and empathy in physicians

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija apkopot pašreizējos viedokļus par empātiju un izdegšanu ārstiem vispirms atsevišķi un pēc tam aplūkot pēdējos piecu gadu laikā veiktos pētījumus par iespējamu saistību starp viņiem. Mērķis bija formulēt secinājumu par savienojuma esamību vai neesamību atbilstoši izvelētajiem pētījumiem. Turklāt es aplūkošu iespējamās iejaukšanās iespējas, kas varētu palīdzēt samazināt ārstu izdegšanas līmeni un terapeitiskās iespējas.

Šis darbs tiek veikts kā literatūras apskats. Dati tika apkopoti četrās elektroniskās datubāzēs (PubMed, BMJ, Science direct, EBSCOhost Medline), izmantojot meklēšanu ar Boolean operatoru meklēšanu angļu valodas publikācijām, kas bija pieejamas un atbilst tēmai. Tika pārbaudītas arī atsauces no atlasītajiem avotiem un, ja iespējams, rakstiem tika piekļūts, izmantojot meklētājprogrammu.

Tika izskatītas septiņas publikācijas par izdegšanu un empātiju mediķiem. Pieci pētījumi apstiprināja saistību starp izdegšanu un empātiju. Abiem, kuriem nebija papildu faktora, tika novērota saistība ar izdegšanu un empātiju. Piecos pētījumos, kas apstiprināja korelāciju, bija atšķirīgs detalizācijas līmenis, turpretim viens pētījums kopumā apstiprināja saistību starp augstu empātiju un zemu izdegšanas līmeni, cits atklāja negatīvu korelāciju starp depersonalizāciju un empātiju un pozitīvu korelāciju starp personīgajiem sasniegumiem un empātiju, un viens pētījums apstiprināja negatīvas attiecības starp izdegšanu un empātiju. Tā kā divos pētījumos tika izmantota CBI (Kopenhāgenas krīta inventarizācija), lai novērtētu izdegšanu, tie varētu apstiprināt, ka pastāv negatīva korelācija tikai starp ar pacientu saistīto izdegšanu un empātiju.

Lai novērstu izdegšanu, ir noderīgi praktizēt pašrefleksiju, svarīgi ir ļauties negatīvām emocijām un kritiskai domāšanai arī pret sevi. Šie pašaprūpes procesi, visticamāk, uzlabos cilvēka empātiju, kas nodrošina pilnvērtīgāku ārsta karjeru. Attiecībā uz iespējamo izdegšanas profilaksi (tāpat kā pašaprūpi) un ārstēšanas metodēm ir vairākas iespējas: atbalstoša grupu terapija (piemēram: balinta grupas, komunikācijas apmācība), uz apzinātību balstīta terapija (meditācija), kognitīvā uzvedības terapija, organizācijas mērķtiecīgas stratēģijas (mērķis: uzlabot darba pieredzi).

The intention of this research paper was to summarize the current opinions about empathy and burnout in physicians at first on their own and then look at studies which have been performed in the past five years about a possible relationship between them. The goal was to be able to formulate a conclusion about the presence or absence of a connection according to the selected studies. Additionally, I will look at possible interventions that could help to decrease the burnout rate among doctors and therapeutic options.

This work is performed as a literature review. The data was collected on four electronical databases (PubMed, BMJ, Science direct, EBSCOhost Medline) by using a search with Boolean operators. English publications were included if they were in accordance with the topic. The references from selected sources were checked as well and the articles were accessed by search engine if possible.

Seven publications about burnout and empathy in physicians were reviewed. Five studies confirmed the presence of a relationship between burnout and empathy. The two that did not show it each had an additional factor in the research, which was observed in correlation with burnout and empathy. The five studies which confirmed a correlation had different levels of detail, whereas one study generally confirmed a relationship between high empathy and low burnout, another found a negative correlation between depersonalisation and empathy and a positive correlation of personal accomplishment and empathy, and one study confirmed a negative relationship between burnout and empathy. As two studies used the Copenhagen Burnout Inventory (CBI) to assess burnout, they could confirm that there is a negative correlation only between patient-related burnout and empathy.

To prevent burnout, it is helpful to practice self-reflexion, it is important to allow negative emotions and critical thinking also against oneself. These self-care processes are likely to improve one’s empathy which makes for a more fulfilling medical career. Regarding possible prevention (as self-care is as well) and treatment methods of burnout there are multiple options: Supportive group therapy (for example: Balint groups, communication training), Mindfulness-based therapy (Meditation), Cognitive behavioural therapy and Organization-focused strategies (goal: improve the work experience).