The Impact of Physical Activity on Student‘s Mental Health and Academic Performance During the Implementation of COVID-19 Social Distancing Measures

Abstract

Ievads. Koronavīrusa pandēmija piespieda studentus visā pasaulē palikt mājās un iegūt izglītību, izmantojot tiešsaistes nodarbības. Tas izraisīja mazāk aktīvu dzīvesveidu, kas savukārt ietekmēja skolēnu piedzīvoto stresa un funkcionālo līmeni. Šī pētījuma mērķis bija analizēt Rīgas Stradiņa universitātes un Drēzdenes Tehniskās universitātes studentu fizisko aktivitāšu līmeni un to, kā tas ietekmēja garīgo veselību un akadēmisko sniegumu koronavīrusa pandēmijas sākumposmā. Iegūtie dati tika izmantoti, lai atbildētu uz hipotēzi, vai augsts fizisko aktivitāšu līmenis pozitīvi ietekmē garīgo veselību un akadēmiskos sasniegumus, un vai starp abām populācijām nav atšķirību. Metodes. Dati tika iegūti, izmantojot pašizveidotu anketu, un salīdzināti ar iepriekšējiem pētījumiem par šo tēmu. Anketā tika iekļauta modificēta Vorvikas Edinburgas garīgās labklājības skala, lai novērtētu studentu garīgās veselības stāvokli, un modificēta Starptautiskā fiziskās aktivitātes aptaujas anketa, lai izpētītu fizisko aktivitāšu līmeni. Akadēmiskie sasniegumi tika novērtēti ar apgalvojumiem, uz kuriem bija jāatbild 5 punktu Likerta skalā. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 77 dalībnieki. 66,2 % bija Rīgas Stradiņa universitātes studenti un 33,8 % - Drēzdenes Tehniskās universitātes studenti. 10,5 % studentu bija zems, 15,8 % - vidējs un 73,7 % - augsts fiziskās aktivitātes līmenis. Abu universitāšu studentiem, kuriem bija zems fiziskās aktivitātes līmenis, bija tendence uz iespējamu klīnisko depresiju. 26,7% studentu, kuriem starp semestriem bija par vienu balli zemāka atzīme, bija iespējama klīniskā depresija, savukārt nevienam, kuram bija tāda pati atzīme, nebija novērojama iespējamība piedzīvot klīnisko depresiju. Tāpat, jo augstāks bija adaptācijas līmenis, jo lielāka bija varbūtība, ka depresijas pazīmes neparādīsies. Secinājumi. Studentiem, kuri COVID-19 ierobežojumu laikā bija fiziski mazāk aktīvi, bija sliktākas garīgās veselības pazīmes, un šie rezultāti dažādās augstskolās bija līdzīgi. Akadēmiskie sasniegumi COVID-19 ietekmētā semestra laikā nepasliktinājās, taču, lai gūtu labus akadēmiskos sasniegumus un saglabātu labu garīgo veselību, ir svarīgi, lai būtu augstas pārvarēšanas prasmes. Vairākos pētījumos bija uzsvērta fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz akadēmiskajiem sasniegumiem. Augstskolām, valdībai un pašiem studentiem būtu jāpieliek pūles, lai veicinātu aktīvāku dzīvesveidu ne tikai pandēmijas laikā, bet arī, lai neitralizētu arvien mazkustīgāku augstskolu studentu dzīvesveidu.

Introduction. The coronavirus pandemic forced students around the globe to stay at home and receive their education via online classes. This led to a less active lifestyle, which in hand had an impact on the perceived stress and functional level of the students. The aim of this study was to analyze the physical activity level of students from Riga Stradins University and Technische Universität Dresden and how it influenced the mental health and academic performance during the initial time of the coronavirus pandemic. The collected data was used to answer the hypothesis if a high level of physical activity has a positive impact on mental health and academic performance and if there is no difference in the two populations. Methods. The data was obtained through a distributed self-made questionnaire and compared with prior research regarding the topic. The questionnaire included a modified Warwick Edinburgh Mental Wellbeing Scale to assess the mental health status among the students and a modified International Physical Activity Questionnaire to investigate physical activity level. Academic performance was assessed with statements, which had to be answered on a 5-point Likert scale. Results. 77 participants were included in the study. 66.2% were students from Riga Stradins University and 33.8% from Technische Universität Dresden. 10.5% of the students had a low, 15.8% had a moderate, and 73.7% had a high physical activity level. Students from both universities, which had a low physical activity level, showed a tendency to have a possible clinical depression. 26.7% of the students, which had a grade decrease by one between semesters, showed a possible clinical depression, while no one, who had the same grade, had a possible clinical depression. Also, the higher the adaptation level, the higher was the probability to show no sign of depression. Conclusion. Students, who were physically less active during COVID-19 restrictions showed signs of poorer mental health and these findings were similar in the different universities. The academic performance did not worsen during a COVID-19 influenced semester, but it is important to have good coping skills for good academic achievements and a good mental health. Several studies stressed out the positive effect of physical activity on academic performance. Universities, government, and the students themself should make efforts to encourage a more active lifestyle, not only in pandemic times, but also to counteract the more and more sedentary lifestyle of university students.