Depression and Anxiety Among Physicians

Abstract

Ievads: Autore vēlējās izpētīt, vai hipotēze, ka ārstiem ir augstāks depresijas un trauksmes līmenis, salīdzinot ar vispārējo populāciju, ir patiesa. Mediķiem mūsu sabiedrībā ir ievērojama loma, un uz viņu pleciem gulstas daudzi no vissarežģītākajiem lēmumiem, tāpēc ir svarīgi pētīt viņu labklājību un garīgo stāvokli, lai nodrošinātu gan labu dzīves kvalitāti, gan pacientu ārstēšanu. Mērķis: Mērķis ir sniegt literatūras analīzi par ārstu depresiju un trauksmi predisponējošiem faktoriem, aroda apdraudējumiem, iznākumiem un profilakses pasākumiem. Metodoloģija: Literatūras apskats tika balstīts uz pētījumiem, kas veikti dažādās valstīs, ņemot vērā ārstu izdegšanas, depresijas un trauksmes rādītājus, aroda radītos apdraudējumus, kas izraisa predispozīciju, ietekmētā ārsta rezultātus un profilakses stratēģijas. Galvenie rezultāti: Rezultāti liecina, ka hipotēze tika apstiprināta, un ārsta profesija paredzēja augstāku garīgo traucējumu, depresijas un trauksmes traucējumu līmeni. Profesionālie līmeņi bija saistīti ar lielu darba slodzi, saspringtu darba vidi, psihosociāliem faktoriem un negaidītām globālām veselības problēmām, piemēram, pandēmiju. Šo garīgo ciešanu rezultāti bija dažādi, sākot no mainītas uzvedības pret pacientiem un darba attieksmes līdz nopietnām medicīniskām kļūdām un galu galā pat ārsta pašnāvībām. Preventīvās metodes tika vērtētas ne tikai indivīda, bet arī darba devēja un sabiedrības līmenī. Tika pierādīts, ka indivīda paša sociālajām attiecībām un veselīgam dzīvesveidam ir liela nozīme profilaksē, bet arī autonomijai un darba sabiedrības sniegtajai psiholoģiskajai izglītībai ir ievērojama ietekme uz izdegšanas un garīgo distresu samazināšanos. Secinājumi: Medicīnas profesija ir apdraudēta augsta depresijas un trauksmes riska ziņā. Dažādi aroda apdraudējumi predisponē medicīnas personālu garīgiem traucējumiem un izdegšanas līmenim vairāk nekā vidējiem iedzīvotājiem. Ir pētītas metodes, kas palīdz profilakses procesā, lai gan ne visus apdraudējumus var samazināt līdz minimumam. Tam joprojām ir jābūt mērķim, jo, palīdzot mediķu garīgajai veselībai, tiek uzlabota ne tikai ārstu situācija, bet arī pārējā personāla darba vide un pacientu ārstēšanas rezultāti.

Background: Physicians have a remarkable role in our society and many of the most demanding decisions lay on their shoulders, which makes it important to study their wellbeing and mental state to ensure both good quality of life and patient treatment. Due to the high demand, maybe the risk factors for mental distress are increased and the effects of it are more radical compared to the general population as doctors are responsible for the health and life of patients on a daily basis. Aim: The aim is to provide an overview about the predisposing factors, occupational hazards, outcomes and preventive measures for the physicians’ depression and anxiety. Methodology: The literature review was based on studies made in different countries considering physicians’ burnout, depression and anxiety rates, occupational hazards leading to the predisposition, outcomes of an affected physician and prevention strategies. Key results: The results show that the doctor's profession predicted higher levels of mental distress, depression, and anxiety disorders. Occupational levels were associated with high workload, stressful work environment, psychosocial factors, and unexpected global health emergencies, like pandemic. The outcomes of this mental distress were multiple from changed behaviour towards patients and working attitude to serious medical errors and ultimately even physician suicide. Preventive methods were evaluated not only on the level of an individual but also on the level of an employer and society. It was shown that an individual's own social relationships and healthy lifestyle have an important role in prevention but also autonomy and psychological education provided by the work society has a remarkable effect in reducing burnout and mental distress rates. Conclusions: Medical profession is endangered in terms of high depression and anxiety risks. Various occupational hazards predispose medical personnel to mental distress and burnout rates more than the average population. There are studied methods to aid in the prevention process even though not all hazards can be minimized. It should still be the aim, as helping physicians with their mental health not only improves the situation of the doctors but also the working environment of the other personnel and the treatment outcome of the patients.