Potential health Effects of Per- and Poly-fluoroalkyl Substances

Abstract

Perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) – cilvēka radītas vielas, kurām ir pierādīts, ka tās ir ārkārtīgi noturīgas vidē un cilvēka organismā. Vielas cilvēka organismā netiek metabolizētas un uzkrājas dažādos audos, pirms tās tiek izvadītas no organisma. PFAS parasti ir garš pussabrukšanas periods, un dažas vielas organismā saglabājas līdz pat 35 gadiem. Tās tiek plaši izmantotas rūpniecībā patēriņa preču ražošanā, jo spēj radīt virsmas spraigumu ļoti zemās koncentrācijās. Šī literatūras apskata mērķis bija pārskatīt esošo literatūru par PFAS iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Informācija par šo ietekmi uz veselību, galvenokārt, balstījās uz pētījumiem par PFOA, PFOS, PFHxS un PFNA. Darbā tika ietverta un apkopota infomācija, kas sistemātiski meklēta rakstos par PFAS un to ietekmi uz veselību. Tēmas izpēte uzsākta ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) rakstu iekļaušanu literatūras apskatā, lai saprastu, kāda ir pašreizējā situācija Eiropā un pasaulē un kādi veselības rezultāti ir visplašāk pētīti. Pētījuma veselības rezultāti tika ierobežoti līdz imūntoksicitātei, dislipidēmijai, mazākam dzimšanas svaram un nieru un sēklinieku vēzim. Šajā daļā galvenokārt tika pārskatīti epidemioloģiskie pētījumi. Glavenie secinājumi bija, ka palielināta PFAS iedarbība, īpaši ar PFOA, PFOS un PFHxS, ir saistīta ar imūnsupresiju, kas izpaužas kā samazināta reakcija uz vakcināciju bērniem, PFOA koncentrācija serumā ir pozitīvi saistīta ar nieru un sēklinieku vēzi, prenatālā un pēcdzemdību PFAS iedarbība ir saistīta ar dislipidēmiju un in utero PFAS iedarbība, īpaši ar PFOA, ir saistīta ar samazinātu jaundzimušo svaru.

Poly- and perfluorinated substances (PFAS) are human-made substances that have been proven to be extremely persistent in the environment and in the human body. The substances are not metabolized in the human body and accumulates in various tissues before eventually being excreted. They generally have long half-lives, with some of the substances persisting for up to 35 years in the body. Due to their ability to produce surface tension at very low concentrations, they are extensively used in industry in consumer products. The aim of this research paper was to review the existing literature concerning the potential harmful effects of PFAS on the human body. The information regarding these effects was mostly based on studies regarding PFOA, PFOS, PFHxS and PFNA. The topic was approached by systematically searching for articles about PFAS and health effects. The research of the topic started by analysing larger articles by European Food Safety Authority (EFSA) and the Centers for Disease Control and Prevention (CDC) to understand what the current standings are and which health outcomes been most extensively researched. Following this research, the health outcomes were narrowed down to immunotoxicity, dyslipidemia, lower birth-weight and kidney- and testicular cancer. For this part, mostly epidemiological studies were reviewed, as the vast majority of conducted studies on the topic are of this design. Conclusions were that increased PFAS exposure, especially with PFOA, PFOS and PFHxS, is associated with immunosuppression in form of reduced response to vaccination in children, PFOA serum concentrations are positively associated with kidney and testicular cancer, prenatal and postnatal PFAS exposure is associated with dyslipidemia and in utero PFAS exposure, especially with PFOA, is associated with decreased birth weight.