Title: Covid-19 Psychoemotional Impact on Healthcare Workers in Norway
Other Titles: Covid-19 ietekme uz medicīnas darbinieku psihoemocionālo veselību Norvēģijā
Authors: Darja Kaļužnaja
Amalie Constanze Kvinlaug Austråt
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: Covid-19;pandēmija;SARS-CoV-2;veselības aprūpes darbinieki;etioloģija;patoģenēze;virusoloģija;psihoemocionālie riska faktori.;Covid-19;pandemic;SARS-CoV-2;healthcare workers;etiology;pathogenesis;virology;psychoemotional risk factors.
Issue Date: 2022
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Ievads: Covid-19 pandēmijas laikā veselības aprūpes darbinieki ir bijuši pirmajās rindās un pakļauti paaugstinātam riskam inficēties. Ir svarīgi izprast iespējamos riskus veselības aprūpes darbiniekiem šajā saspringtajā periodā, un novērst šos riskus, tostarp miega trūkumu, palielinātu virsstundu darbu, mazāku pārtraukumu skaitu maiņu laikā un pastiprinātu uztraukumu par savu veselību. Mērķis: Šī pētījuma mērķis bija izpētīt kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi veselības aprūpes darbiniekus Norvēģijā. Galvenais jautājums bija noteikt, vai pandēmijas laikā šie darbinieki ir saskārušies ar vairākiem darba vides riskiem. Galvenā hipotēze bija tāda, ka Covid-19 ir radījusi psihoemocionālas problēmas Norvēģijas veselības aprūpes darbiniekiem (ārsti vs. medmāsas). Metodes: Tika veikts aprakstošs šķērsgriezuma pētījums. Izmantojot Google veidlapas, pēc sagataves tika izveidota anketa. Pēc tam anketa tika izplatīta, izmantojot Facebook un e-pastu, lai sasniegtu pētījuma mērķa grupu - veselības aprūpes darbiniekus. Tas bija atvērts no 2021. gada septembra līdz novembrim. Iegūtie rezultāti tika analizēti, izmantojot IBM SPSS Statistics 27 ar aprakstošās statistikas un krustojuma tabulu analīzi, ieskaitot Hī kvadrātu un Fišera precīzu testu. Diskusijas un literatūras apskata daļai saturs tika apkopots, izmantojot galvenokārt NCBI resursus. Rezultāti: Piedalījās 38 ārsti un 64 medmāsas. Paaugstināts stresa līmenis ir skāris medmāsas (76,6%) vairāk nekā ārstus (55,3%). Lielākā daļa ārstu un medmāsu pandēmijas laikā strādāja vairāk virsstundu. Kopumā 43,8% medmāsu (salīdzinājumā ar 21,1% ārstu) nevarēja apmeklēt tualeti, kā iepriekš. Izskatās, ka iespēja ieturēt pārtraukumus palika nemainīga gan medmāsām (71,9%), gan ārstiem (70,3%). Vērtējot garīgu veselību, 42,1% ārstu norāda, ka viņi sevi uzskata par laimīgiem, savukārt, 40,6% medmāsu norāda, ka garīgais stāvoklis nav mainījies. Secinājumi: Covid-19 pandēmija ir skārusi veselības aprūpes darbiniekus Norvēģijā, un šajā pētījumā medmāsām bija visvairāk ietekmētas attiecībā uz miegu, bezpalīdzības sajūtu, zemāku novērtējumu un saīsinātām tualetes pauzēm. Tomēr lielākā daļa izlases bija priecīgi par savu ieguldījumu Covid-19 pandēmijas laikā.
Background: During the Covid-19 pandemic, healthcare workers have been at the frontline and at increased risk of getting infected. It is important to understand the potential risks arising during a stressful period as frontline workers, and adress these risks, including lack of sleep, increased overtime work, less breaks during shifts and increased obsession regarding ones health. Objectives: The aim of this study was to investigate how the Covid-19 pandemic has impacted healtcare workers in Norway. The main goal was to detect if these workers have experienced more occupational hazards during the pandemic. The leading hypothesis was that Covid-19 has caused psycho-emotional challenges among healthcare workers in Norway (doctors vs. nurses). Methods: A descriptive, cross-sectional study was done. A pre-designed questionnaire was made using Google Forms. Then, the questionnaire was distributed through Facebook and via Email to reach the target research group - healthcare workers. It was open from September to November 2021. The obtained results were analyzed using IBM SPSS Statistics 27 with descriptive statistics and crosstabs, including Chi-square and Fisher's exact tests. For the discussion and literature review part, content was gathered using mainly NCBI resources. Results: 38 doctors and 64 nurses participated. Increased stress levels have impacted the nurses (76.6%) more than doctors (55.3%). The majority of doctors and nurses worked more overtime during the pandemic. A total of 43.8% nurses (vs. 21.1% doctors) were not able to go to the toilet as previously. The ability to take breaks during their shifts seems to be intact both for nurses (71.9%) and doctors (70.3%). 42.1% of doctors are stating that their own mental health is regarded as happy, whereas the 40.6% of nurses state no change in mental state. Conclusion: The Covid-19 pandemic has impacted healthcare workers in Norway, and in this research study, the nurses were the most affected regarding sleep, helplessness, less valuation and decreased toilet-breaks. However, the greater part of the sample were happy to have contributed during the Covid-19 pandemic.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.