COVID-19 and Multystem Inflammatory Syndrome in Children (MIS-C) and Adolescents

Abstract

Saistībā ar Kovid-19 pandēmiju Multisistēmu iekaisuma sindroms bērniem (MIS-C) ir kļuvusi par jaunu slimību bērnu populācijā. Tiek uzskatīts, ka tā ir SARS-CoV-2 infekcijas imūnmediēta pēcinfekcijas komplikācija, lai gan tieša cēloņsakarība starp abām slimībām vēl nav skaidra. Sindroms izpaužas ar līdzīgu klīnisko ainu kā Kavasaki slimība un toksiskā šoka sindroms, izraisot vairāku orgānu mazspēju. Tas izpaužas 2-6 nedēļas pēc akūtas Covid-19 infekcijas ar drudzi un galvenokārt kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu sistēmas un gļotādas simptomiem. Bieži sastopama hemodinamikas nestabilitāte un šoka attīstība ar vazopresoru terapiju. Iekaisuma marķieri ir vispārēji paaugstināti. Ārstēšana ietver imunomodulējošu un pretiekaisuma terapiju. Lielākajai daļai bērnu nepieciešama intensīva terapija. Tomēr kopējais mirstības līmenis ir zems, un prognoze ir laba. Sindroma ilgtermiņa sekas pašlaik nav zināmas, tāpēc ir nepieciešama regulāra novērošana.

Šis jaunais sindroms ir plaši novērots, un visā pasaulē ir publicēti gadījumu apraksti un pētījumi, lai to raksturotu. Es esmu tos pārskatījis, lai aprakstītu sindromu attiecībā uz tā patofizioloģiju, klīnisko izpausmi, laboratorijas un attēlu izmaiņām, ārstēšanas iespējām un iznākumu saskaņā ar pašreizējo zināšanu līmeni.

Multisystem inflammatory disease in children (MIS-C) has been emerging as a novel condition in the paediatric population in relation to the Covid-19 pandemic. It is thought to be an immune-mediated post-infectious complication of a SARS-CoV-2 infection, although the direct causality between the two is not yet understood. The syndrome presents with a similar clinical picture as Kawasaki disease and toxic shock syndrome, leading to multi-organ failure. It presents 2 to 6 weeks after an acute Covid-19 infection with fever and predominantly gastrointestinal, cardiovascular and mucocutaneous symptoms. Haemodynamic instability and development of shock with vasopressor treatment is common. Inflammatory markers are universally increased. Treatment includes immunomodulatory and anti-inflammatory therapy. With most children requiring intensive care treatment. Nonetheless, the overall mortality rate is low, and the prognosis good. Long-term sequelae of the syndrome is unknown at this point in time, warranting a regular follow-up.

This new syndrome has been extensively observed and case reports and studies have been published across the globe, to characterise it. I have reviewed these, to describe the syndrome regarding its pathophysiology, clinical presentation, laboratory and imaging changes, treatment options and outcome, according to the current state of knowledge.