Klīniskā iznākuma salīdzinājums sirds ķirurģijas pacientiem ar asiņu kultūras pozitīvo un negatīvo infekciozo endokardītu

Abstract

Vairāk kā 30% no visiem infekciozā endokardīta (IE) gadījumiem ir asiņu kultūras negatīvi, kas nozīmē, ka slimības izraisītājs netiek identificēts. Savlaicīga diagnostika kopā ar izraisītāja mikroorganisma identificēšanu un mērķtiecīgu antibiotiku ārstēšanu var būtiski ietekmēt slimības prognozi un turpmāko pacienta veselības stāvokli. Dažos pētījumos tika secināts, ka asiņu kultūras negatīvais endokardīts ir saistīts ar novēlotu diagnozes uzstādīšanu, sliktāku iznākumu un slimības gaitu, kā arī lielāku skaitu intraoperatīvu un pēcoperācijas komplikāciju pacientiem, kuriem indicēta kardioķirurģija.

Metodes Retrospektīvi tika analizēti visu pacientu medicīniskie ieraksti, kuriem no 2016. līdz 2019. gadam tika veikta sirds operācija infekciozā endokardīta dēļ. Šī pētījuma mērķis bija analizēt īstermiņa un ilgtermiņa mirstību un laboratorisko, klīnisko un ehokardiogrāfijas parametru atšķirības starp pacientiem ar asiņu kultūras pozitīvu endokardītu (AKPE) un asiņu kultūras negatīvu endokardītu (AKNE) un tā iespējamo ietekmi uz klīnisko iznākumu.

Rezultāti Mūsu pētījuma infekciozā endokardīta pacientu populācijā 114 (55,1%) pacienti bija ar pozitīvu asiņu kultūras uzsējumu un 93 (44,9%) ar negatīvu asiņu kultūras uzsējumu. Biežākie patogēni asins kultūras pozitīvā infekciozā endokardīta grupā bija sekojoši: S.aureus 36 (31,6%), Streptococcus spp. 27 (23,7%), E.faecalis - 24 (21,1%), bet citi mikroorganismi - 27 (23,7%) gadījumos. Sistēmiska embolija tika novērota 60 pacientiem (28,9%). Vienfaktora analīzēs, nosakot mikroorganismu, tika konstatēts, ka paaugstinātais prokalcitonīna līmenis ir saistīts ar intrahospitālo mirstību, tomēr tas nesasniedza statistisku nozīmīgumu daudzfaktoru analīzēs. S.aureus bija saistīts ar paaugstinātu risku intrahospitālai mirstībai gan vienfaktora, gan daudzfaktoru analīzēs.

Secinājumi Nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp asiņu uzsējuma pozitīvu un negatīvu endokardīta grupām attiecībā uz intrahospitālo mirstību, uzturēšanos slimnīcā un intensīvajā terapijā vai 3 gadu mirstību.

Asiņu kultūras pozitīva endokardīta grupā bija augstāks prokalcitonīna līmenis, tomēr daudzfaktoru analīzēs prokalcitonīns neatspoguļoja neatkarīgu saistību ar paaugstinātu mirstības risku.

Visizplatītākais mikroorganisms asiņu kultūras pozitīvajā endokardīta grupā bija S.aureus. Tas bija saistīts ar neatkarīgi augstāku intrahospitālo mirstību, salīdzinot ar citiem mikroorganismiem.

Background Up to 30% or even more of all infective endocarditis (IE) cases are recognized as blood culture negative, meaning that the causative agent is left unidentified. The prompt diagnosis together with the identification of causative microorganism and targeted antibiotic treatment can significantly impact the prognosis of the disease and further patient’s health status. In some studies, blood culture negative endocarditis has been shown to be associated with delayed diagnosis, worse outcome and course of the disease, and a greater number of intra and postoperative complications.

Methods We retrospectively analysed the medical records of all patients who underwent cardiac surgery for endocarditis between years 2016 and 2019. The aim of this study was to analyse short and long-term mortality and differences of laboratory, clinical and echocardiography parameters in patients with blood culture positive endocarditis (BCPE) and blood culture negative endocarditis (BCNE) and its possible impact on the clinical outcome.

Results In our study population were 114 (55.1%) blood culture positive and 93 (44.9%) blood culture negative cases of infectious endocarditis. The most common pathogens in the blood culture positive IE group were S.aureus in 36 cases (31.6%), Streptococcus spp. in 27 (23.7%), E.faecalis in 24 (21.1%), and other microorganisms in 27 (23.7%). Embolic events were seen in 60 patients (28.9%). In univariate analyses, detection of microorganism, elevated levels of procalcitonin were found to be significantly associated with intrahospital death, however it did not reach statistical significance in multivariate analyses. Among microorganisms, S.aureus was significantly associated with intrahospital death in both univariate and multivariate analyses.

Conclusions There are no statistically significant differences between groups of BCPE and BCNE in terms of intrahospital mortality, hospital and ICU stay or 3-year mortality.

There were higher levels of procalcitonin in BCPE group, however procalcitonin failed to show independent association with mortality in multivariate analysis.

The most common microorganism in the BCPE group was S.aureus. It was associated with independently higher intrahospital mortality when compared to other causative microorganisms.