Neimunoloģisko faktoru analīze atliktai transplantāta funkcijai nieres recipientiem, kuriem transplantētas nieres no tā paša mirušā donora

Abstract

Nieru transplantācija ir dzīvildzi pagarinoša nieru aizstājējterapijas metode pacientiem ar hronisku nieru slimību terminālā stadijā. Izpratne par iespējamajiem atliktas transplantāta funkcijas riska faktoriem ir nepieciešama, lai uzlabotu transplantāta un pacientu dzīvildzi. Pētījuma mērķis bija noteikt iespējamos neimunoloģiskos riska faktorus atliktai transplantāta funkcijai. Pētījumā tika iekļauti 92 nieres recipienti, kuriem nieru transplantācija tika veikta Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā no 2016. līdz 2018. gadam. Retrospektīvi tika analizēti 92 nieru transplantāti no 46 mirušiem donoriem. Pētījumā iekļautie pacienti tika sadalīti trīs grupās: 1.grupa- abiem recipientiem, kuri saņēma nieres transplantātus no tā paša miruša donora, primāra transplantāta funkcija, 2.grupa – vienam recpientam primāra transplantāta funkcija, bet otram atlikta transplantāta funkcija, 3.grupa – abiem recpientiem atlikta transplantāta funkcija. Grupas tika savā starpā salīdzinātas pēc neimunoloģiskajiem riska faktoriem atliktai transplantāta funkcijai. Iegūtie dati tika analizēti izmantojot IBM SPSS 26.0. Donora ĶMI lielāks par 30 kg/ m2, donora aGFĀ mazāks par 45 mL/min/1,73m2 un donori no paplašinātiem atlases kritērijiem ir nozīmīgi riska faktori atliktai transplantāta funkcijai abiem recipientiem, kas saņēmuši nieru transplantātus no tā paša miruša donora

Kidney transplantation is a life-prolonging therapy in patients with end-stage kidney disease. Understanding the risk factors for delayed graft function in transplantation is an important key in improving the outcome of allografts and patients. The aim of this study was to determine potential nonimmunologic risk factors for delayed graft function in both kidneys recipients from same deceased donor. We retrospectively analysed 92 kidney grafts from 46 deceased donors that were implanted in 92 recipients at Pauls Stradiņš Clinical University Hospital between 2016-2018. We compared kidney pairs with primary functioning kidneys in both recipients (group 1) to pairs with one recipient with primary graft function and other recipient with DGF (group 2) and pairs with DGF in both recipients (group 3). Data was analysed using IBM SPSS 26.0. Donor BMI higher than 30 kg/m2, donor eGFR lower than 45 mL/min/1,73m2 and kidneys from ECD (expanded criteria donor) are important factors for DGF in both kidneys from same deceased donor.