Mugurkaula muskuļu sasprindzinājuma atšķirība starp stāvēšanu uz cietas grīdas un stāvēšanu uz pretnoguruma paklāja, valkājot kurpes ar 3 cm papēdi

Abstract

Mērķis. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt bilaterāli mugurkaula muskuļu m.erector spinae longissimus saspringuma izmaiņas salīdzinot stāvēšanu uz pretnoguruma paklājiņa un stāvēšanu uz grīdas apavos ar 3cm augstu papēdi. Materiāli un metodes. Pētījumā piedalījās 10 veseli jaunieši. Katrs dalībnieks, uzvelkot apavus ar 3cm augstu papēdi, stāvēja 10 minūtes uz grīdas, pēc tam 10 minūtes uz pretnoguruma paklājiņa. Dalībnieki stāvēja pie stāvgalda, un mērījuma veikšanas laikā pārrakstīja tekstu datorā, kas atradās uz galda. sEMG ieraksts tika veikts 1 minūti, nejauši izvēlētā un dalībniekiem nezināmā brīdī. Saspringums tika noteikts m.erector spinae longissimus (MESL) bilaterāli. Mērījuma veikšanai tika izmantots virsmas elektromiogrāfs ar bezvadu elektrodiem (BTS FREEMG 1000, BTS bioengineering) un ražotāja nodrošināta signālu apstrādes datorprogramma. No ieraksta tika izgriezts 10 sekunžu garš segments ar vienmērīgāko mērījumu bez artefaktiem, kas tika analizēts, izmantojot Microsoft Excel un programmu SPSS statistics 26. Rezultāti. Analizējot muskuļu saspringumu, tika konstatēts, ka lielāks muskuļu saspringums novērojams stāvot uz pretnoguruma paklājiņa. Muskuļu saspringuma izmaiņas bija ekvivalents abās MESL pusēs. Kreisās puses MESL mediāna stāvot uz grīdas bija 8,89 μV (starpkvartiļu diapazons Q1-Q3 5,79-10,87), bet stāvot uz paklāja 10,49 μV (starpkvartiļu diapazons Q1-Q3 8,18-12,88). Labās puses MESL mediāna stāvot uz grīdas bija 7,82 μV (starpkvartiļu diapazons Q1-Q3 7,18-17,63), bet uz paklāja tā bija 10,86 μV (starpkvartiļu diapazons Q1-Q3 9,49-23,90). Statistiski nozīmīgas atsķirības muskuļu saspringumā tika atrastas starp stāvēšanu uz dažādām virsmām gan kreisajā MESL (p=0,005), gan labajā MESL (p=0,005). Secinājumi. Pētījumā tika apstiprināts, ka m.erector spinae longissimus bija nozīmīga reakcija uz pretnoguruma paklājiņu. Stāvot uz pretnoguruma paklājiņa, novērota lielāka elektriskā aktivitāte nekā stāvot uz cietas grīdas. Pretnoguruma paklāja nelīdzenā virsma var izraisīt mikrokustības muskuļot, lai saglabātu stabilitāti. Tādā veidā tiek provocētas vairāk mikrokustības ap mugurkaulu, uzlabojot mugurkaula muskuļu mikrocirkulāciju, apgādi ar barības vielām un mazinot nogurumu.

Objectives. This study focuses on comparing tension of spinal muscle m.erectors spinae longissimus bilaterally between standing on anti-fatigue mat and hard floor while wearing shoes with 3cm high heels. Materials and methods. We tested ten healthy young participants, while standing for 10 minutes on hard floor and anti-fatigue mat each and wearing 3cm heel shoes. During these 10 minutes they were typing text on a computer standing on the desk in front of them. Muscle tension in a period of 1 minute from every take was measured. Muscles measured were m.erector spinae longissimus (MESL ) bilaterally. Subjects were tested using surface electromyography with wireless electrodes (BTS FREEMG 1000, BTS bioengineering), and a manufacturer-provided signal processing computer program. 10-second period with the smoothest measurement were analyzed using Microsoft Excel and the SPSS statistics 26 program. Results. The higher voltage in the muscles was observed while standing on the anti-fatigue mat. The effect was similar in both sides of MESL. Left MESL median on the floor was 8.89μV (interquartile range Q1-Q3 was 5.79-10.87), but on the mat it was 10.49μV (interquartile range Q1-Q3 was 8.18-12.88). Right MESL median on the floor was 7.82μV (interquartile range Q1-Q3 was 7.18-17.63), but on the mat it was 10.86μV (9.49-23.90). Significance was found between standing conditions in both left MESL (p=0.005) and right MESL (p=0.005). Conclusions. The study verified that m.erector spinae longissimus had significant response to the anti-fatigue mat. Electrical activity was released more prominently when standing on the anti-fatigue mat in comparison to standing on hard floor. The uneven surface of antifatigue-mat may be causing micromovements in order to gain stability. This way more micromovements are provoked causing improvement of spinal muscle microcirculation and nutrition flow and reducing fatigue.