Nacionāla līmeņa elektroniskā veselības ieraksta sadarbspēja Latvijas veselības aprūpē

Abstract

Latvijā kopš vienotās valsts veselības informācijas sistēmas jeb e-veselības izveides pirms vairāk kā desmit gadiem nav izdevies sasniegt sagaidīto rezultātu – visu Latvijas pacientu veselības datu pieejamību vienā centralizētā datu bāzē, kurus ārstniecības procesā ērti varētu izmantot ārsti, savukārt pacienti varētu aktīvāk piedalīties sava veselības stāvokļa monitorēšanā un būt droši par pilnīgu savu datu pieejamību arī pārrobežu veselības aprūpes situācijā. Maģistra darbam “Nacionāla līmeņa elektroniskā veselības ieraksta sadarbspēja Latvijas veselības aprūpē” ir praktiska nozīme veselības aprūpes nozares digitālās transformācijas veicināšanas procesā, jo tajā padziļināti analizēts viens no pacientu datu digitālās pārvaldības jautājumiem – elektroniskā veselības ieraksta jeb Latvijas gadījumā elektroniskās veselības kartes (EVK) sadarbspējas nodrošināšana. Darbs atklāj galveno EVK sadarbspējas problemātiku, kas saistīta ar dažādiem EVK sadarbspējas tiesiskā, organizatoriskā, semantiskā un tehniskā līmeņa aspektiem, būtiskākās problēmas atklājot tieši semantiskās sadarbspējas līmenī. Darbā analizētais EVK vadlīniju jautājums, apskatot gan Latvijas regulējumu un EVK sadarbspējas standartizācijas dokumentāciju, gan Eiropas Savienības dokumentus, sniedz praktiskus priekšlikumus identificēto EVK sadarbspējas problēmu risināšanai. Pētījuma rezultātā autore secina, ka visbūtiskākās EVK sadarbspējas problēmas ir tieši semantiskajā līmenī. Latvijā nav izstrādātas vienotas nacionāla līmeņa EVK vadlīnijas, kas negatīvi ietekmē EVK datu apmaiņu ar e-veselību, izmantojot integrācijas platformu, kas prasa visu lokālo IS pielāgošanu datu apmaiņas nodrošināšanai. Savukārt pacientu pamatdatu struktūrai e-veselībā ir 80% atbilstība ES vadlīnijām, kā arī daļēji tiek izmantoti ES rekomendētie datu apmaiņas standarti. Taču EVK standartizācijas dokumentācija ir neaktuāla un neatbilst pašreizējai ES virzībai sadarbspējas jomā. EVK datu apmaiņa starp primāro un terciāro veselības aprūpes līmeni nenotiek. Pētījumā iegūtie rezultāti var palīdzēt EVK sadarbspējas standartizācijas procesa vadībā un dokumentācijas izstrādē, tādējādi veicināt pilnvērtīgu EVK datu apmaiņu nacionālā līmenī.

As it strives to improve the quality of health care and patients’ convenience, as well as to reduce errors, the health sector increasingly focuses on the standardization and streamlining of electronic patient information, so that medics could access relevant information wherever and whenever needed. The use of an interoperable Electronic Health Record (EHR) can ensure quick and full access to patients’ health data. Unfortunately, basic patient data, comprising information on allergies, a list of diagnoses, information on medicines, as well as significant surgical procedures, have so far not been fully provided in Latvia’s e-health system. Unfortunately, basic patient data, comprising information on allergies, a list of diagnoses, information on medicines, as well as significant surgical procedures, have so far not been fully provided in Latvia’s e-health system. Based on academic sources, international and Latvia’s documents, as well as in-depth interviews with experts of the field, the author of the master’s thesis “National level Electronic Health Record Interoperability in Latvian health care” examines the main aspects affecting the accessibility of EHR data in the e-health system and the EHR’s interoperability in Latvia’s health care. The thesis has four objectives: to examine the EHR’ theoretical aspects, global practice, legislative regulation, standards and obstacles to the implementation of the EHR; to carry out a comparative analysis of the Electronic Health Card (EHC), the basic patient data structure and recommended patient data sharing standards provided in the European Union’s guidelines; to examine the sharing of EHC data between the national e-health system and information systems used by medical institutions; to work out proposals on how to promote the interoperability of the national EHR. As a result of the study, the author concludes that the EHC’s most serious issues are on the semantic level. Latvia has not worked out national EHC guidelines, which has a negative impact on data sharing with the e-health system using an integration platform, which requires adjusting all local IS for the provision of this data. The basic patient data structure, meanwhile, is 80 percent conformant with EU guidelines and partly uses data sharing standards recommended by the EU. The EHC’s standardization documentation is outdated and out of step with the EU’s current direction towards interoperability. EHC data are not being shared between the primary and tertial health care level.