Kognitīvo rezervju saistība ar viltus atmiņām dažādu vecumu grupās

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp kognitīvajām rezervēm un viltus atmiņām dažādās vecuma grupās. Pētījumā tika izvirzīti četri pētījuma jautājumi: Vai pastāv saistība starp kognitīvajām rezervēm, to veidojošajiem faktoriem un viltus atmiņām? Vai kognitīvās rezerves un to veidojošie faktori spēj prognozēt viltus atmiņas, kā arī vai pastāv atšķirības starp vecuma posmiem, viltus atmiņu un kognitīvo rezervju rādītājiem. Visbeidzot, tika izvirzīts pētījuma jautājums - vai vecuma posms spēj prognozēt viltus atmiņas? Pētījumā kopumā piedalījās 71 dalībnieks ar dzimto valodu – latviešu, vecumā no 18 līdz 84 gadiem (M = 48,62, SD = 19,48, 56,34% sievietes). Tika izmantota kognitīvo rezervju aptauja (Nucci et al., 2012, latviešu valodā adaptējusi Šneidere un Harlamova, 2017), kā arī Dīza/Rēdigera - Makdermotas paradigmas digitālā versija (Stadler et al., 1999; latviešu valodā adaptējusi Bērenfelde un Šneidere, 2020) viltus atmiņu izvērtēšanai. DRM paradigma tika izmantota digitalizēta versija, izmantojot pavlovia.org, ko respondenti aizpildīja tiešsaistē, savukārt kognitīvo rezervju aptaujas dati tika ievākti klātienē vai telefoniski. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka starp viltus atmiņām un kognitīvajām rezervēm pastāv statistiski nozīmīga vidēji cieša negatīva saistība (rs = -0,58, p < 0,01), statistiski nozīmīgas vidējas negatīvas saistības tika konstatētas arī starp viltus atmiņām un kognitīvo rezervju veidojošajiem mainīgajiem, izglītība (rs = -0,52, p < 0,01), nodarbošanās (rs = -0,48, p < 0,01), un brīvais laiks (rs = -0,52, p < 0,01). Lineārās regresijas analīze uzrādīja, ka kognitīvās rezerves spēj izskaidrot 29% no viltus atmiņu rādītāja variācijas (R2 = 0,29, F(1, 69) = 23,68, p < 0,01). Kognitīvo rezervju veidojošajiem mainīgajiem - izglītība (R2 = 0,23, F(1, 69) = 17,92, p < 0,01), nodarbošanās (R2 = 0,22, F(1, 69) = 16,58, p < 0,01) un brīvais laiks (R2 = 0,25, F(1, 69) = 20,08, p < 0,01) - uzrādīja spēju izskaidrot attiecīgi 23%, 22% un 25% . Tika konstatēts, ka vecuma posms ir būtisks faktors, kas ietekmē gan ar viltus atmiņu biežumu, pildot DRM (F(2,67) = 5,81 , p < 0,01), gan ar iegūto kognitīvo rezervju apjomu (F(2,67) = 17,33 , p < 0,01). Kā arī tika noskaidrots, ka vecuma posms spēj prognozēt viltus atmiņu rādītāju, izskaidrojot 17% (prognozi R2 = 0,17, F(1, 56) = 11,79, p < 0,01). Pētījumā tika secināts, ka kognitīvajām rezervēm ir pozitīva saistība ar DRM veidoto viltus atmiņu samazināšanu, kas atspoguļojas gados vecāku cilvēku zemākos viltus atmiņu rādītājos. Turpinot pētniecību attiecīgajā virzienā, būtu nepieciešams apskatīt iespējas izmantot citas viltus atmiņu ierosināšanas metodes, kas balstās uz autobiogrāfisko atmiņu, kā arī palielināt respondentu skaitu visās vecumu grupās.

The aim of the study was to explore the relationship between cognitive reserve and the formation of false memories in different age groups. The following research questions wereformulated: Is there a relationship between cognitive reserve, the variables that form cognitive reserve and false memories? Does cognitive reserve predicts of false memories, and are there any differences in false memories and cognitive reserve based on age groups, as well as, determine if different age groups can predict false memories. The study involved 71 participants, whose mother language is Latvian, age range from 18 to 84 years (M = 48,62, SD = 19,48, 56,34% women). Cognitive Reserve Index questionnaire (CRIq) (Nucci et al., 2012, adapted to Latvian by Šneidere & Harlamova, 2017) was used to evaluate level of cognitive reserve, and DRM paradigm (Stadler et al., 1999; adapted to Latvian by Bērenfelde & Šneidere, 2020) was use for false memory creation. The DRM paradigm was used in a digitized version using pavlovia.org and completed by participants online. CRIq data were collected in person or by telephone. The results of the study showed that between cognitive reserve and false memories exists statistically significant, moderate negative correlation (rs =-0,58, p < 0,01), statistically significant, moderate negative connections were also found between variables that form cognitive reserve, education (rs = -0,52, p < 0,01), occupation (rs = -0,48, p < 0,01), and leisure activity (rs = -0,52, p < 0,01). Linear regression analysis showed that cognitive reserves (R2 = 0,29, F (1, 69) = 23.68, p <0.01) can explain 29% of the variation of false memory. For the variables forming the cognitive reserve, education (R2 = 0,23, F(1, 69) = 17.92, p <0.01), occupation (R2 = 0.22, F (1, 69) = 16, 58, p <0.01), and leisure activity (R2 = 0.25, F(1, 69) = 20.08, p <0.01) showed the ability to explain 23%, 22%, and 25%, accordingly. Age was found to be a significant factor related both to the frequency of false memories F(2.67) = 5.81, p <0.01, and to the amount of cognitive reserves obtained F(2.67) = 17.33, p <0.01. It was also found that the age can predict the rate of false memory, explaining 17% of the variation of false memory (forecast R2 = -0.42,F(1, 56) = 11.79, p <0.01). Study showed that cognitive reserves have a positive relationship with the reduction of DRM-generated false memories, which is reflected in the reduced rates of false memory in the elderly. Further research in this area would require an examination of the possibilities for improving DRM, as well as the use of false memory generation methods based on autobiographical memory. As well as increase the number of respondents in all age groups.