Apzinātībā balstītas deju un kustību terapijas intervences modeļa mehānismu – terapeitiskā vide, apzinātības prasmes un ķermeņa apzinātība – adaptācija vizuāli plastiskās mākslas terapijā hronisku sāpju pacientiem

Abstract

Pētījuma mērķis: adaptēt apzinātībā balstītas deju un kustību terapijas intervences modeļa mehānismu “terapeitiskā vide”, “apzinātības prasmes” un “ķermeņa apzinātība” darbības principus vizuāli plastiskās mākslas terapijā hronisku sāpju pacientiem. Pētījums tika veikts trīs posmos, pielietojot kvalitatīvā pētījuma dizainu. Pētījuma pirmajā jeb sagatavošanās posmā, lai noskaidrotu, kādi faktori ir būtiski apzinātībā balstītas deju un kustību terapijas intervences modeļa mehānismu “terapeitiskā vide”, “apzinātības prasmes” un “ķermeņa apzinātība” darbībā, maģistrante kā aktīvais līdzdalībnieks apmeklēja apzinātībā balstītas deju un kustību terapijas intervences modeļa lietošanas apmācību semināru, kura laikā tika fiksētas novērojuma piezīmes. Pētījuma otrajā posmā, lai noskaidrotu, kā pilotsesijas dalībnieki (topošie un esošie mākslas terapeiti) piedzīvoja terapeitisko vidi, apzinātības prasmes un ķermeņa apzinātību vizuāli plastiskās mākslas terapijā un kādi ir pilotsesijas dalībnieku ieteikumi terapeitiskās vides, apzinātības prasmju un ķermeņa apzinātības veicināšanā vizuāli plastiskās mākslas terapijā, 7 pilotsesijas dalībnieki piedalījās maģistrantes izveidotā vizuāli plastiskās mākslas terapijas pilotsesijā, kurā atbilstoši vizuāli plastiskās mākslas terapijas pamatprincipiem tika nodrošināta apzinātībā balstītas deju un kustību terapijas intervences modeļa mehānismu darbība. Pēc pilotsesijas dalībnieki piedalījās fokusgrupas diskusijā, kurā apsprieda terapijā piedzīvoto. Pētījuma trešajā posmā, lai noskaidrotu kāda ir hronisku sāpju pacientu atgriezeniskā saite par saņemto apzinātībā balstītu vizuāli plastiskās mākslas terapiju, 5 hronisku sāpju pacienti apmeklēja 10 apzinātībā balstītas vizuāli plastiskās mākslas terapijas sesijas grupā un piedalījās fokusgrupas diskusijā, reflektējot par terapijā piedzīvoto. Visos pētījuma posmos datu analīzei tika izmantota tematiskā analīze, un, lai nodrošinātu zinātnisko stiprumu, tika veikta pētnieku triangulācija. Pētījuma rezultāti liecina, ka tika adaptēti apzinātībā balstītas deju un kustību terapijas intervences modeļa mehānismi “terapeitiskā vide”, “apzinātības prasmes” un “ķermeņa apzinātība” vizuāli plastiskās mākslas terapijā. Par to, kā šie mehānismi darbojas vizuāli plastiskās mākslas terapijā, pārliecinājās gan topošie un esošie mākslas terapeiti, gan hronisku sāpju pacientu grupa. Iegūtie rezultāti sniedz ieguldījumu psiholoģiskās palīdzības pilnveidē un attīstībā un var kalpot par pamatu apzinātībā balstītas vizuāli plastiskās mākslas terapijas programmas izstrādē.

The aim of the paper: to adapt the working principles of mindfulness-based dance/movement therapy work model mechanisms (therapeutic environment, mindfulness skills, and body mindfulness) in visually-plastic art therapy for patients with chronic pain. The research was conducted in three stages using qualitative research design. During the first stage (the preparation stage), in order to find out what factors are important in the work of mindfulness-based dance/movement therapy work model mechanisms (therapeutic environment, mindfulness skills, and body mindfulness), the author as an active participant attended a training seminary on how to use a mindfulness-based dance/movement therapy work model, during which observation notes were taken. During the second stage, in order to find out how pilot session participants (future and current art therapists) experienced therapeutic environment, mindfulness skills, and body awareness in visually-plastic art therapy, and what their recommendations for improving therapeutic environment, mindfulness skills, and body mindfulness were, 7 pilot session participants attended a visually-plastic art therapy pilot session conducted by the author, during which the work of mindfulness-based dance/movement therapy work model mechanisms was ensured according to visually-plastic art therapy basic principles. Subsequently the pilot session participants took part in a focus group discussion during which they discussed their therapy experience. In the third stage, in order to get feedback from patients with chronic pain about the received mindfulness-based visually-plastic art therapy, 5 patients with chronic pain attended 10 mindfulness-based visually-plastic art therapy group sessions and took part in a focus group discussion providing feedback about their therapy experience. During all research stages thematic analysis was applied for data analysis, and in order to ensure scientific basis triangulation was conducted. Research results show that mindfulness-based dance/movement therapy work model mechanisms (therapeutic environment, mindfulness skills, and body mindfulness) in visually-plastic art therapy were adapted. The fact that these mechanisms work including the way they work in visually-plastic art therapy was acknowledged by both future and current art therapists, and the group of patients with chronic pain. The acquired results contribute to the improvement and progress of psychological help and can serve as a basis for developing a mindfulness-based visually-plastic art therapy program.