Terapeitisko aliansi veidojošās komponentes un ietekmējošie faktori mākslu terapijā

Abstract

Pētījuma mērķis: teorētiski un empīriski izpētīt terapeitisko aliansi veidojošās komponentes un ietekmējošos faktorus mākslu terapijā. Pētījuma jautājumi: 1) Kādi faktori ietekmē terapeitisko aliansi mākslu terapijā? 2) Kā mākslas terapijas pētījumos tiek definēta un aprakstīta terapeitiskā alianse? 3) Kā terapeitisko aliansi un to veidojošās komponentes definē un raksturo Latvijā praktizējoši mākslas terapeiti un mākslas terapijas eksperti-supervizori? Pētījuma metode izvēlēta, balstoties metamodernisma pieejā, un secīgais jauktā pētījuma dizains ietvēra divus pētījuma posmus, kuri sadalīti četros apakšposmos. Lai atbildētu uz pētījuma pirmo jautājumu, tika organizēta izpētes fokusgrupas diskusija ar praktizējošiem mākslas terapeitiem (n=9) un ievākti kvalitatīvie dati. Tematiskās analīzes rezultāti raksturo terapeitisko aliansi ietekmējošos faktorus mākslu terapijā. Lai sniegtu atbildes uz pētījuma otro jautājumu, tika veikts ātrais sistemātiskais pārskats (rapid review), kurā tika iekļauti pētījumi par terapeitisko aliansi mākslu terapijā (n=19). Pārskata rezultāti raksturo to, kā mākslu terapijas pētījumos tiek definēta terapeitiskā alianse un to veidojošās komponentes, kā arī ļauj papildināt iepriekšējā posmā identificētos terapeitisko aliansi ietekmējošos faktorus. Iegūtie dati tika savstarpēji triangulēti, un rezultāti kalpoja par pamatu pētījuma otrā posma jautājumu uzstādīšanai un datu ieguves metodes precizēšanai. Lai atbildētu uz pētījuma trešo jautājumu, tika izveidota aptauja “Mākslas terapeitu profesionālā darbība Latvijā” un ievākti kvantitatīvie dati no Latvijā praktizējošiem mākslas terapeitiem (n=64), kā arī ievākti dati mākslas terapijas ekspertu-supervizoru fokusgrupas diskusijā. Dati tika analizēti ar induktīvās un deduktīvās kontentanalīzes metodi un tematisko analīzi. Otrā posma rezultāti raksturo to, kā Latvijā praktizējoši mākslas terapeiti un mākslas terapijas eksperti-supervizori definē terapeitisko aliansi un to veidojošās komponentes mākslu terapijā. Tika identificēti būtiskākie ekspertu nosauktie terapeitisko aliansi ietekmējošie (veicinošie/kavējošie) faktori mākslu terapijā. Var secināt, ka mākslas terapeitu vidū nav vienotas izpratnes par terapeitiskās alianses jēdzienu, tomēr visbiežāk terapeitiskā alianse definēta kā “sadarbības attiecības starp klientu/pacientu un mākslas terapeitu” un “saikne”, un ietekmējošie faktori uzrāda izteiktu kontekstuālo faktoru ietekmi. Pētījuma autore ierosina šī pētījuma rezultātā iegūtās tēmas izmantot terapeitiskās alianses jēdziena aktualizēšanā mākslas terapeitu vidū, lai papildinātu profesionālo terminoloģiju un veicinātu vienotas profesionālās valodas lietošanu starp atšķirīgu nozaru veselības aprūpes speciālistiem Latvijā.

The purpose of the research: to study theoretically and empirically the components establishing and the factors influencing the therapeutic alliance in arts therapy. Research questions: 1) What factors influence the therapeutic alliance in arts therapy? 2) How is the therapeutic alliance defined and described in arts therapy studies? 3) How are the therapeutic alliance and its establishing components defined and characterised by practising art therapists and art therapy experts-supervisors in Latvia? The research method was chosen based on the approach of metamodernism, and the sequential mixed methods design involved two stages of the research, divided into four sub-stages. To answer the first question of the study, a research focus group discussion with practising art therapists (n = 9) was organized, and qualitative data were collected. The thematic analysis results characterise the factors influencing the therapeutic alliance in arts therapy. To answer the second question, a rapid review was conducted, screening studies on the therapeutic alliance in arts therapy (n=19). The review results both show how arts therapy studies define the therapeutic alliance and its establishing components and also add to the therapeutic alliance influencing factors identified in the previous stage. The obtained data were triangulated, and the results were used to set the questions for the study's second stage and refine data collection methods. In order to answer the third question of the research, a survey “Professional activity of art therapists in Latvia” was created and quantitative data were collected from practising art therapists in Latvia (n=64), as well as data were collected in the focus group discussion of art therapy experts-supervisors. Obtained data were analysed using inductive and deductive content analysis and thematic analysis. The second stage results describe how practising art therapists and art therapy experts-supervisors in Latvia define the therapeutic alliance and its establishing components in arts therapy. The most critical factors, among those named by the experts, were identified that influence (promote/hinder) the therapeutic alliance in art therapy. It can be concluded that there is no common understanding of the concept of therapeutic alliance among art therapists, however, the therapeutic alliance is most often defined as a "collaborative relationship between a client/patient and an art therapist" and as a "bond", and the factors influencing the therapeutic alliance show a strong contextual factor influence. The author of this study proposes updating the concept of therapeutic alliance among art therapists with the themes resulting from this research to extend professional terminology and promote the use of a unified professional language among healthcare professionals in Latvia.