Drāmas terapija psiholoģisko aizsardzības mehānismu mazināšanai no psihoaktīvo vielu atkarīgiem pacientiem Minesotas programmā

Abstract

Pētījumi rāda, ka psihoaktīvo vielu lietotāji nespēj pilnvērtīgi atveseļoties, izmantojot tādus psiholoģis-kās aizsardzības mehānismus kā noliegums, regresija, projekcija un intelektualizācija, (Masi, 2017). Latvijā nav veikti pētījumi kuri skar atkarīgo pacientu psiholoģiskās aizsardzības mehānismus, kā arī nav veikti pētījumi drāmas terapijā. Pēc teorētiskajām nostādnēm tieši šajā Mākslu terapijas specializācijā atkarīgiem pacientiem varētu sekmēt psiholoģisko aizsardzības mehānismu mazināšanu caur lomām, jauniem uzvedības modeļu mēģinājumiem, pieņemšanu un uzvedības atspoguļošanu (Emunah, 1994). Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt vai drāmas terapija mazina psiholoģiskās aizsardzības mehānismus no psihoaktīvo vielu atkarīgiem pacientiem Minesotas programmā no kā izriet pirmais pētījuma jautājums: vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp izpētes grupu pēc drāmas terapijas un kontroles grupu no psihoaktīvo vielu atkarīgiem pacientiem Minesotas programmā. Un otrais jautājums: vai izpētes grupā ir konstatējamas klīniski nozīmīgas izmaiņas pēc drāmas terapijas. Pētījumam izpētes grupā tika uzrunāti 9 pacienti, kuri tieši pirms pētījuma uzsākšanas iestājās Minesotas programmā (3 sievietes un 6 vīrieši), taču pētījuma laikā daži pacienti izstājās no pētījuma. Pētījuma dalībnieki izpētes grupā saņēma 10 drāmas terapijas sesijas trīs nedēļu ilgā periodā, 3 reizes nedēļā, vienas sesijas ilgums bija 90 minūtes. Kā pētījuma instrumentārijs tika izmantota Dzīves stila aptauja (Life Style Index, LSI, Plutchik, 2000), ko latviešu valodā adaptējusi A. Plaude un M. Raščevska (2008). Pirmais mērījums tika veikts pirms drāmas terapijas uzsākšanas, bet otrs mērījums pēc drāmas terapijas beigām. Kontroles grupai tika veikti identiski mērījumi, taču kontroles grupa nesaņēma drāmas terapiju. Salīdzinot izpētes grupas rādītājus pirms un pēc drāmas terapijas katrā no psiholoģisko aizsardzības mehānismu skalām statistiski nozīmīgas atšķirības nav vērojamas. Tāpat salīdzinot gan izpētes, gan kontroles grupas rezultātus pirms un pēc intervences statistiski nozīmīgas atšķirības nav vērojamas. Savukārt atbildot uz otro pētījuma jautājumu, var secināt , ka izpētes grupā pēc drāmas terapijas ir konstatētas klīniski nozīmīgas atšķirības katrā no psiholoģisko aizsardzības mehānismu skalām.

Studies show that psychoactive substance users apply various psychological defence mechanisms, such as denial, regression, projection, and intellectualization, which prevent full recovery (Masi, 2017). There are no studies conducted in Latvia on the psychological defence mechanisms of addiction patients, as well as on drama therapy. According to the theoretical framework, this particular type of art therapy could promote a decline of the psychological defence mechanisms of addiction patients through role-play, exercising new behaviour models, acceptance, and behaviour mirroring (Emunah,1994). The aim of this Master Thesis is to study whether drama therapy reduces the psychological defence mechanisms of psychoactive substance addiction patients that are treated with the Minnesota Model. Thus, the first research question is whether there is a statistically relevant difference between the study group post-drama therapy and the control group of psychoactive substance addiction patients currently treated with the Minnesota Model. The second research question is whether there are clinically relevant differences found within the study group post-drama therapy. Overall, 9 patients (6 males and 3 females) were invited to become participants in the study group. These patients had enrolled in the Minnesota Model right before the beginning of this study, however, some of the patients left the ongoing study. Research participants in the study group received 10 drama therapy sessions over a period of three weeks, three times per week. The duration of each session was 90 minutes. The research tool applied was the (Life Style Index, LSI, Plutchik, 2000), adapted in Latvian by Plaude and Raščevska (2008). The first measurement was made pre-drama therapy, whereas the second measurement was made following the last drama therapy session. Identical measurements were made in the control group; however, the control group did not receive any drama therapy. There is no statistically relevant difference observed in any of the psychological defence mechanism scales of the study group pre- and post-drama therapy. Additionally, a comparison between the results of the study and control group pre- and post-intervention did not show statistically relevant differences. Regarding the second research question, it can be concluded that clinically relevant differences were observed in each of the psychological defence mechanism scales of the study group post-drama therapy.