Mākslas terapijas ietvara (laiks un telpa) specifika mākslas terapeitiem klātienes un attālinātā procesā

Abstract

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā pāreja uz darbu tiešsaistē mākslas terapeitiem izraisīja izmaiņas praksē, pielāgojoties jaunām prasībām. Šobrīd mākslas terapeiti piedāvā gan klātienes, gan attālinātās sesiju formas, individuāli vai grupā. Šī maģistra darba mērķis bija izpētīt un identificēt mākslas terapijas terapeitiskā ietvara (laiks un telpa) specifiku klātienes un attālinātā darba procesā. Pētījuma metodi veido divi posmi. Pirmajā posmā tika veikta fokusgrupas intervija un rakstiska intervija, lai identificētu un raksturotu mākslas terapeitu viedokli par terapeitisko ietvaru (laiks un telpa). Interviju rezultātā tika identificēti viedokļi par terapeitisko ietvaru (laiks un telpa). Otrajā posmā tika izveidota aptauja par mākslas terapeitu profesionālo darbību, tostarp par terapeitisko ietvaru (laiks un telpa) un to aizpildīja praktizējoši dažādu specializāciju diplomēti mākslas terapeiti (n=65). Pētījuma pirmā un otrā posma rezultāti parādīja mākslas terapijas ietvara (laiks un telpa) reālo situāciju praksē. Tā, piemēram, laika ietvarā mākslu terapijā medicīniskajās tehnoloģijās noteiktais klientu/pacientu un grupu skaits dienā tiek pārsniegts. Telpas ietvars, kas noteikts mākslu terapijas medicīniskajās tehnoloģijās, praksē ne vienmēr tiek realizēts. Pētījuma otrā posma rezultāti parādīja, ka mākslas terapeiti praktizē ārpus sava kabineta, dažādās telpās un attālināti. Aptaujas rezultātos vērojams, ka mākslas terapeiti īsti neizprot Ministru kabineta noteikumus, kas attiecas uz mākslas terapijas telpu praksē. Pētījuma rezultāti ļauj izdarīt secinājumus kā mākslas terapeiti īsteno praksē mākslas terapijas terapeitisko ietvaru (laiks un telpa) klātienes un attālinātajā darba procesā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem intervijās un aptaujā, izanalizējot noteiktos regulējošos dokumentos, iespējams secināt, ka mākslas terapijas terapeitiskā ietvara īstenošana praksē atšķiras no tā, ko nosaka regulējošie dokumenti. Secinājumi var būt nozīmīgi un noderīgi mākslas terapijas terapeitiskā ietvara (laiks un telpa) medicīnisko tehnoloģiju satura pilnveidē, kā arī profesionālās izglītības pilnveidei un precizēšanai atbilstoši reālajai situācijai.

During the Covid-19 pandemic restrictions, the transition to online work for art therapists led to a change in practice, adapting to new requirements. At present, art therapists offer both face-to-face and online session forms individually or in groups. The aim of the master’s thesis was to study and identify the specifics of the therapeutic framework of art therapy (time and space) in the process of face-to-face and online work. The research method consists of two phases. In the first phase, a focus group interview and a written interview were conducted to identify and characterize the opinion of art therapists about the therapeutic framework (time and space). As a result of the interviews, opinions on the therapeutic framework (time and space) were identified. In the second phase, a survey was conducted on the professional activities of art therapists, including the therapeutic framework (time and space), and it was completed by practicing art therapists of various specializations (n=65). The results of the first and second phases of the study revealed the real situation of the art therapy framework (time and space) in practice. For example, in the time frame the number of patients per day determined by medical technology in art therapy is exceeded. The framework of space defined in art therapy medical technologies is not always implemented in practice. The results of the second phase of the study showed that art therapists practice outside their office, in different premises and online. The results of the survey show that art therapists do not really understand the regulations of the Cabinet of Ministers that apply to the art therapy space in practice. The results of the research allow to draw conclusions about how art therapists implement the therapeutic framework (time and space) of art therapy in the face-to-face and online work process. Based on the results of the research in the interviews and survey, analyzing the specified regulatory documents, it is possible to conclude that the implementation of the therapeutic framework of art therapy in practice differs from what is determined by the regulatory documents. The conclusions may be important and useful in the improvement of the content of medical technology in the therapeutic framework (time and space) of art therapy, as well as in the improvement and clarification of professional education according to the real situation.