Title: Neirotisma un problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju saistība ar apmierinātību pāra attiecībās COVID-19 pandēmijas apstākļos.
Other Titles: Neuroticism and coping orientation of problem experience relationship with couple relationship satisfaction during the COVID-19 pandemic.
Authors: Ingūna Griškeviča
Diāna Gema
Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte
Faculty of Public Health and Social Welfare
Keywords: Apmierinātība ar pāra attiecībām;attiecību kvalitāte;COVID-19 pandēmija;Ievainojamības-stresa adaptācijas modelis;neirotisms;pārvarēšana;personības iezīmes;problēmsituāciju pārvarēšanas pieejas;romantiskas attiecības;Coping;COVID-19;neuroticism;personality traits;problem coping orientation;relationship satisfaction;relationship quality;romantic relationships;Vulnerability-stress adaptation model.
Issue Date: 2022
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp personības iezīmi neirotisms, problēmsituāciju pārvarēšanas pieejām un apmierinātību pāra attiecībās COVID-19 pandēmijas apstākļos. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi. Pirmais jautājums ar mērķi noskaidrot, vai pastāv saistība starp nerotismu, problēmsituāciju pārvarēšanas pieejām un apmierinātību pāra attiecībās COVID-19 pandēmijas apstākļos. Otrais jautājums ar mērķi noskaidro, vai neirotisms un problēmsituāciju pārvarēšanas pieejas spēj prognozēt apmierinātību pāra attiecībās. Balstoties uz Ievainojamības-stresa adaptācijas modeli (Karney & Bradbury, 1995), tika izvirzīta pētījuma hipotēze, kas paredz, ka problēmsituāciju pārvarēšanas pieejām ir mediācijas efekts starp neirotismu un apmierinātību pāra attiecībās COVID-19 pandēmijas apstākļos. Pētījumā piedalījās 100 dalībnieki, kas atrodas pāru attiecībās, 45 % (n=45) vīrieši un 55% (n=55) sievietes, vecumā no 23 līdz 63 gadiem (M = 35,69; SD = 8,81). Dati tika ievākti tiešsaistē izmantojot “Apmierinātības ar pāra attiecībām aptauju, RAS ” ( Hendrick, 1988.; latviešu valodā adaptējusi Lielā, 2016), Problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju aptauju, COPE (Carver, Scheier, Weintraub, 1989; latviešu valodā adaptējusi Petrova, 2009; Knipše, 2010; precizējusi Perepjolkina un Gaidis, 2016) un Latvijas Klīniskā personības testa, saīsināto versiju (Perepjolkina., Koļesņikova, Mārtinsone un Stepens, 2020). Iegūtie rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu negatīvu saistību starp personības iezīmi neirotisms un apmierinātību ar pāra attiecībām COVID-19 pandēmija apstākļos (r = - 0,36, p < 0,01). Tika noskaidrots, ka neirotisma rādītāji kombinācijā ar problēmsituāciju pārvarēšanas pieejām “Aktīva pārvarēšana”, “Plānošana”, “Savaldīga nogaidoša pieeja problēmu risināšanā”, “Pozitīva pieredzes pārvērtēšana un personīgā izaugsme” spēj prognozēt 20 % no apmierinātības ar pāra attiecībām COVID-19 pandēmijas apstākļos rādītāju variācijas. Netika konstatēts statistiski nozīmīgs problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju mediācijas efekts (- 0,34, p=0,73) starp neirotismu un apmierinātību ar pāra attiecībām COVID-19 pandēmijas apstākļos. Tomēr, augstāki neirotisma rādītāji sekmē fokusēšanos uz emocijām un to paušanu, kā arī pazemina apmierinātības ar pāru attiecībām rādītājus.
The goal of the study was to explore whether there is relationship between personality trait neuroticism, problem coping orientation and relationship satisfaction in circumstances of COVID-19. There were two research questions established. First question was made to find out is there is a link between neuroticism, problem coping orientation and relationship satisfaction in circumstances of COVID-19. Second question’s aim was to find out if neuroticism and problem coping orientation can predict relationship satisfaction in circumstances of COVID-19. Based on the Vulnerability-stress Adaptation Model (Karney & Bradbury, 1995), there was one hypotheses drawn to attempt to determine whether problem coping orientation acted as a mediator of the link between neuroticism and relationship satisfaction in circumstances of COVID-19. There were 100 participants in this study, 45% (n = 45) male un 55% female (n = 55), age from 23 to 63 (M = 35,69; SD = 8,81) Data was collected online using “Relationship Assessment Scale, RAS” ( Hendrick, 1988; adapted in Latvian by Lielā, 2016), “The Coping Orientation of Problem Experience Inventory, COPE ”( Carver, Scheier, & Weintraub, 1989; adapted in Latvian by Petrova, 2009; Knipse, 2010; clarified by Perepjolkina and Gaidis, 2016) and a shortened version of the Latvian Clinical personality test (Perepjolkina, Kolesnikova, Martinsone & Stepens, 2020). Results indicate a statistically significant negative link between neuroticism and relationship satisfaction in circumstances of COVID-19 (r = -0.38, p <0.01). It was found that neuroticism indicators in combination with problem coping orientations, such as “Active coping”, “Planning”, “Restrained waiting approach to problem solving”, “Positive re-evaluation of experience and personal growth” can predict 20% of the variation in relationship satisfaction in circumstances of COVID-19. No statistically significant mediation effect of problem coping orientations (- 0,34, p=0,73) between neuroticism and relationship satisfaction in circumstances of COVID-19 pandemic was not found. However, higher rates of neuroticism contribute to emotion focus and expression and lower rates of relationship satisfaction.
Description: Veselības psiholoģija
Health psychology
Psiholoģija
Psychology
Appears in Collections:Maģistra darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.